Z/s Mežateteri (Rīgas rajona Sējas novadā) saimnieko Juris Ozoliņš ar sievu Ingrīdu.

No 550 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 20 ha aug kartupeļi.

J. Ozoliņam ir liela pieredze kartupeļu audzēšanā. Mežateteri kādreiz bijuši vieni no lielākajiem kartupeļu piegādātājiem SIA Latfood. Tagad situācija mainījusies – lielākā daļa ražas tiek laista brīvajā tirgū. Kartupeļu realizācijā iesaistījusies Ingrīda Ozoliņa.

Tiek audzētas vairākas kartupeļu šķirnes: 'Agrija', 'Laura', 'Red Skārlet', 'Asteriks' u.c.

Pērn kartupeļi audzēti 20 ha un iegādāta visa tam nepieciešamā tehnika, uzcelts pagrabs kartupeļu uzglabāšanai konteineros.

Saimniecībā apgūta kartupeļu audzēšana, izmantojot frēzi, – kartupeļu lauki pirms kartupeļu sanākšanas tiek frēzēti. Nezāļu apkarošanai izmanto Zenkoru 70 d.g 0,3 kg/ha, lakstu puves ierobežošanai vienreiz apsmidzina ar Ridomilu Gold MC, otrreiz ar Akrobātu Plus d.g. Slāpekļa virsmēslojumu kartupeļiem nedod. Pamatmēslojumā iestrādā 500 kg/ha NPK 10:10:20.

Z/s Meža mājas (Rožupes pagastā, Preiļu rajonaLīvānu novadā) īpašnieks ir Ivars Sola. Saimnieko visa ģimene, arī kundze Ilze Sola. Tā ir bioloģiskā tipa saimniecība, kur audzē zemenes, to stādus, iegūst olas, audzē cūkas gaļai, sivēnus un arī kartupeļus.

„Kartupeļus audzējam 1,5 ha platībā, no viena hektāra iegūstot aptuveni 20 t kartupeļu. Šajā gadā platību palielināt nav plānots, jo Latgalē ir ļoti mālaina zeme, kuru tiktāl uzlabot lai tā būtu piemērota kultūraugu audzēšanai, nav iespējams. Šādā augsnē labi aug zāliens un graudaugi. Ievērojot augu seku, izdodas panākt mērenu ražu, bet zemes platību palielināšanai mums nav.

Pagājušajā sezonā uzsākām pilotprojektu – rudenī iesēj rudzus, pavasarī tos iear zemē un virsū stāda kartupeļus.

Esam iecienījuši vairākas šķirnes, no katras iegūstam atšķirīgu ražu.

Audzējam 'Borodjanskij Rozovij', 'Brasla', 'Laimdota', 'Madara', 'Zilacīte', 'Nora', 'Kardināls', 'Asteriks', 'Kolumbo', 'Red Star' un 'Beta'.

No 'Braslas' plānojam atteikties, jo, lai arī raža ir laba, kartupeļi ir sīki. Augstā cietes satura dēļ tos izēdinām lopiem. Savukārt 'Red Star' nedod cerēto ražu. 'Beta' ir vēlā šķirne un lietainos rudeņos grūti novācama, jo tīrumā nevar iebraukt ar traktoru.

Kartupeļu ražu realizējam tirgū par 20–25 santīmiem kilogramā. Daļa kartupeļu tiek atdota talciniekiem no pilsētas, kuri piedalās ražas novākšanā. Darbaspēka trūkums un augstās izmaksas ir iemesls, kāpēc visu audzējam un ražojam mazos apjomos. Tā, lai galā tiktu pašu spēkiem.

No slimībām visizplatītākā, protams, ir lakstu puve. To apkarojam, izvēloties agrākas šķirnes un plānojot vagu virzienu, lai žāvētu laktus ar vēja plūsmu.

Otra liga ir Kolorādo vaboles. Reizi četros gados šķiļas maijvaboļu kāpuri, kas sagrauž bumbuļus.

Stingi ievērojam augseku, kartupeļu stādījumus mijot ar dārzeņiem – bietēm, burkāniem – vai graudaugiem. Mēslojam ar kūtsmēsliem.

Z/s Mauriņi (Veclaicenes pagastā Alūksnes rajonā) saimniece Gunita Virka ir sarūgtināta – kartupeļu raža bijusi mazāka kā plānots.

„No 0,9 ha ieguvām vien aptuveni 12 t. Stādījumu platības palielināt neplānojam, jo audzējot kartupeļus platībās, kas ir lielākas par vienu hektāru, vai realizējot tos ārpus savas saimniecības, jābūt reģistrētiem Valsts augu aizsardzības dienesta fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un to produktu apritē iesaistīto personu reģistrā. Saimniecībai piešķir reģistrācijas numuru, kas jānorāda arī uz kartupeļu iepakojuma. Šis numurs apliecina, ka kartupeļi audzēti oficiāli reģistrētās saimniecības, kuras uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests. Mums te sējumu tuvumā saimnieko mežacūkas, kas noposta daļu ražas. Platības palielināt vienkārši nav jēgas.

Audzējam trīs pamatšķirnes: 'Magda', 'Asterikss' un 'Zilactiņa'. Pārējās platībās stādām agro šķirņu sajaukumu pašu vajadzībām.

Ražu realizējam pārsvarā ar tiešo tirdzniecību – klienti pie mums brauc paši, pēc vienošanās pasūtīto kartupeļu daudzumu pievedam arī klāt.

Kartupeļus apdraud lakstu puve un Kolorādo vaboles. Kaitējumu novēršam, mainot tīrumus, – tas palīdz pret abām likstām.”

Z/s Siltie (Lizuma pagastā Gulbenes rajonā) īpašnieks Uldis Pūcītis kartupeļus pārdošanai audzē jau daudzus gadus. Šogad plānots apstādīt 12 ha, jo ir pagrabs, kur ražu uzglabāt, un arī klienti, kam tos pārdot.

Saimnieks atklāj, ka šobrīd Latvijā kartupeļu sēkla maksā Ls 200–300 par vietējo audzējumu un EUR 350–640 par sertificētu ārzemju materiālu.

Stādāmi kartupeļi, kas atbērti no ražas un nav sertificēti, maksā 15–20 sant./kg.

Z/s Siltie audzē divas šķirnes: 'Adora', 'Asterix', 'Latona', 'Red Skarlet' un 'Platina'. Raža – vidēji 40 t/ha. Šāda raža iegūta, sabalansējot mēslojumu, apkarojot nezāles un izvēloties labu sēklu.

Saimnieks ievēro arī augseku. Platības ir lielas un kartupeļi ik gadus tiek stādīti citā vietā.