Lauksaimniecības izglītības politika

Profesionālās un vispārizglītojošās mācību iestādes Latvijā atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā, tāpēc par aktualitātēm un statistikas datiem vaicājām ministrijas pārstāvjiem. 2010./2011. mācību gadā lauksaimniecības specialitātēs tika uzņemti 410 audzēkņiu, kopumā šajās izglītības programmās mācās gandrīz 1600 audzēkņu. Pieredze liecina, ka lauksaimniecības programmas jāīsteno kopā ar mašīnzinību (lauksaimniecības tehnikas) programmām.

Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015. gadam lauksaimniecībā paredzēts veidot Profesionālās izglītības kompetences centrus. Rīgas reģionā šāds centrs taps uz Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma bāzes, bet Vidzemes reģionā – uz Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma bāzes. Lai nodrošinātu kvalitatīvas prakses vietas, IZM un izglītības iestādes sadarbojas ar visām nozaru asociācijām, skolas slēdz līgumus ar darba devējiem un nozaru asociācijām.

IZM pārstāvji izglītības plānošanā uzsver sadarbību ar profesionālajām organizācijām: „Visi jautājumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko izglītību, tiek izdiskutēti un saskaņoti ar Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomi (LOSP). Īstenojot Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015. gadam un izglītības iestāžu izstrādātās stratēģijas, tiek sekots, lai lauksaimniecisko izglītību varētu iegūt katrā reģionā. Tā, piemēram, ņemot vērā LOSP ierosinājumu, Cīravas arodvidusskola šajā gadā pilnīgi no jauna ir uzsākusi izglītības programmu Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis.”

Lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas standartiem atbilstošas profesionālās izglītības ieguvi un piedāvātu darba tirgum kvalificētus un zinošus speciālistus, profesionālās izglītības iestādes īsteno projektus Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātē Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai, modernizējot arī ar lauksaimniecisko izglītību saistītās programmas. (Piemēram, Jāņmuižas Profesionālā vidusskola, Saulaines Profesionālā vidusskola, Višķu Profesionālās vidusskola, Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums.) Profesionālās izglītības iestādes piedalās arī citos projektos, lai piesaistītu finansējumu attīstībai, piemēram, Eiropas Sociālā fonda projektā Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai, kura laikā tiek uzlabotas arī ar lauksaimniecisko izglītību saistītas izglītības programmas.

2010. gadā profesionālo izglītību pēc pamatskolas absolvēšanas izvēlējušies aptuveni 42 % jauniešu, bet pirms pieciem gadiem tie bija vien 30 %. Tāpēc var teikt, ka mērķtiecīga darba rezultātā profesionālās izglītības vērtība jauniešu acīs ceļas.

Nepietiekamas prakses iespējas

Daudziem tīk vilkt paralēles ar padomju laiku, kad pie skolām bija daudz iespēju teorētiskās zināšanas uzreiz iemēģināt praksē. Tagad daudzās skolās prakses iespējas ir ievērojami samazinājušās, to mēģina labot kopā ar lielākajām saimniecībām, uz kurām audzēkņi dodas ne tikai ekskursijās, bet arī praksē.

Tiesa, ir arī labi piemēri, kad skolām pašām ir savas saimniecības. Tā Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs stāsta: „Saimnieciskā nodaļa nodarbojas ar graudaugu audzēšanu. Mums ir ap 400 ha zemes, tajā skaitā 250 ha mežu. Katru gadu 100 ha platībā audzējam graudaugus. No meža iegūstam malku un kokmateriālus savu ēku remontam un uzlabošanai. Ar ūdeni un siltumu nodrošinām savu mācību iestādi, novada sociālo māju un 100 dzīvokļus.”

Problēmas izglītībā

Skolu pārstāvji akcentē vairākas aktuālas problēmas. Malnavas koledžas direktors J. Bozovičs saka: „Nepieciešams atjaunot materiāli tehnisko bāzi, bet tā ir dārga. Jārod iespēja īstenot ar lauksaimniecību saistītos ES fondu projektus (līdzīgi kā zemniekiem, bet līdzfinansējumam pilnā apmērā jānāk no valsts, t.i., Zemkopības ministrijas). Agrāk par lauksaimniecisko izglītību atsevišķi rūpējās ZM, turpretī tagad visa profesionālās izglītības sistēma ir IZM kompetencē. Skolotāju pietiek. Sadarbība ar darba devējiem ir normāla. Gandrīz visiem izglītojamiem ir savas vai vecāku zemnieku saimniecības un zināšanas nepieciešamas praktiskā darba veikšanai.”

Savukārt Saulaines Profesionālās vidusskolas direktors Jānis Berķis norāda uz profesionālās izglītības vērtību: „Aktīvi strādājam, lai popularizētu skolu. Ir prieks, ka nozare kļūst arvien ienesīgāka un jaunieši sāk saprast, ka lauksaimniecība nenozīmē vien netīro darbu ar mēslu dakšām. Jāmainās izglītības politikai kopumā – vecajā Eiropā 70 % jauniešu pēc pamatskolas beigšanas dodas mācīties uz profesionālajām vidusskolām, tikai 30 % uz parastajām vidusskolām, pie mums šī situācija ir pretēja. Pamazām gan tā mainās. Tā pērn audzēkņu skaits profesionālajās izglītības iestādēs kopumā palielinājās. Profesionālā izglītība dod iespēju apgūt profesiju un pēc mācībām sākt strādāt vai turpināt studijas augstskolā. Mums ir daudzi ļoti labi piemēri, kad cilvēki, kas nopietni mācās un pilnveidojas, iegūtās zināšanas pēc tam izmanto savas saimniecības attīstīšanā. Nākotnē skatāmies ar optimismu.”

Skolu pārstāvji uzsver arī demogrāfijas problēmu – potenciālo audzēkņu skaits valstī sarūk, līdz ar to mācību iestādes pieliek visas pūles, lai piesaistītu interesentus tieši savai skolai. Iespējams, ka tas ir uz labu, jo mēdz taču teikt, ka konkurence paaugstina kvalitāti.

Lauksaimniecības izglītības prestižs

Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma direktors Imants Kupčs aizstāv nozares izglītības prestižu: „Lauksaimniecības izglītībai vienmēr ir bijusi vērtība, un tā nezaudēs savu aktualitāti arī nākotnē. Pasaulē ir arvien lielāks pieprasījums pēc kvalitatīvas pārtikas, un mēs to varam piedāvāt.” Lai situācija izglītības jomā kļūtu labāka, viņaprāt, vajadzīga ciešāka sadarbība ar nozares asociācijām. Piemēram, ar LOSP, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti (profesijas standarta, izglītības programmu, metodisko materiālu aktualizēšanā). I. Kupčs: „Profesionālās orientācijas un karjeras izglītība pārāk maz piedāvā pasākumus tautsaimniecības ražošanas jomās. Interešu pulciņi vairāk tendēti uz kultūru, mākslu un sportu. Tajā pašā laikā jauniešiem ne mazāk interesanti būtu piedalīties maizes cepšanā, stikla apstrādē, ēdienu gatavošanā, galdniecībā, inženierzinātnēs (roboti, modelēšana, metālapstrāde, konstruēšana) u.c.”

Savukārt Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma pārstāvji skaidro, kā un kāpēc mainījies pieprasījums (un līdz ar to arī prestižs) pēc lauksaimniecības tehnikas mehāniķiem: „Padomju laikos kolhozos un sovhozos šie speciālisti bija ļoti pieprasīti. Tāpēc tehnikumā paralēli tika sagatavoti pat četri mehāniķu kursi. Deviņdesmito gadu sākumā līdz ar pārmaiņām Latvijas laukos situācija mainījās. Ir bijuši gadi, kad mehāniķu kursu varēja nokomplektēt tikai ar grūtībām. Krīze attiecībās ar lielo kaimiņvalsti lauksaimniekos viesa bažas par nozares tālāko nākotni. Tas, protams, atspoguļojās arī lauku bērnu profesijas izvēlē. Kopš valsts atvēl subsīdijas un ES sniedz finansiālu atbalstu lauksaimniekiem, ir iespējams attīstīt un modernizēt ražošanu, sakārtot lauku vidi. Vienotā ES tirgus apstākļos lauksaimniekiem nākas izturēt aizvien pieaugošo konkurenci. Tas ir pa spēkam lielām, labi attīstītām saimniecībām ar jaudīgu un modernu tehniku. Šādas tehnikas apkalpošanai, apkopēm un remontu veikšanai nepieciešami kvalificēti speciālisti. Tāpēc pēdējā laikā atkal ir pieaudzis pieprasījums pēc lauksaimniecības tehnikas mehāniķiem. Jaunie speciālisti vajadzīgi gan lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumos, gan tehnikas izplatītājfirmās, gan tehniskajos servisos.”

Priecē lauksaimnieku optimisms un lepnums par savu nozari. Neviļus nāk prātā Malnavas koledžas mācībspēku teiktais, ka „lauku ļaudis ir stipri. Viņi cer, ka arī valsts ekonomikas attīstības noteicēji saprot, ka Latvija vienmēr ir bijusi lauksaimniecības zeme un tāda paliks. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir viens no galvenajiem valsts resursiem, kam vajadzīgi labi kopēji un saimnieki.”

Mācību iestādes ar senu vēsturi un tradīcijām mainās līdzi laikam

Vaicātas par savām lielākajām vērtībām, daudzas mācību iestādes norāda uz solīdo darba pieredzi – tiek svinētas pat 90 un 100 gadu jubilejas, skolas absolvējuši tūkstošiem lauksaimniecības speciālistu un uzkrāta patiešām vērtīga zināšanu bagāža. Tiesa, laika gaitā daudzviet novecojuši mācību līdzekļi un tehniskā bāze. Ievērojamu ieguldījumu mācību ie­stāžu sakārtošanā un tehniskās bāzes paplašināšanā dod ES fondu iespējas. Teju visas aptaujātās mācību iestādes piedalās kādā no projektiem – skolu siltināšanā, tehnikas iegādē, laboratoriju pilnveidošanā, telpu remontā u.tml. Pateicoties Latvijas valsts, ES finansiālajam atbalstam un darbinieku milzīgajam garīgajam un fiziskajam ieguldījumam, pēdējo desmit gadu laikā, piemēram, Malnavas koledžā ir izveidota Latvijā vismodernākā mācību bāze autotransporta speciālistu sagatavošanai, visjaunākais mācību aprīkojums ir sagādāts grāmatvežu, lauksaimnieku un datorspeciālistu apmācībai. Un tas nav vienīgais tāds piemērs.

Šis ir pārmaiņu laiks, kad daudzas no profesionālajām skolām mainās un nākamo mācību gadu uzsāks jau citā veidolā. Piemēram, Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums 2011. gada septembrī kļūs par profesionālās izglītības kompetences centru – mūsdienīgu, prestižu, uz zināšanām un kvalitāti balstītu profesionālās izglītības, tālākizglītības pakalpojuma sniedzēju un profesionālās izglītības metodisko centru. Profesionālās izglītības tīkla optimizācija paredz Priekuļu tehnikuma un Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas reorganizāciju, izveidojot Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumu. Pēc ERAF projektu realizācijas visu izglītības programmu pārcelšana uz Priekuļu tehnikuma ēkām plānota līdz 2015. gadam.

Vēl kāds veids, kā pieredzējušās mācību iestādes mainās līdzi laikam, – tajās tiek piedāvātas arī šobrīd pieprasītās tālmācības studijas, kas ļauj interesentiem noderīgās profesijas apgūt arī neklātienē.

Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece:

– Izglītības un zinātnes ministrija realizē profesionālās izglītības reformu, veidojot kompetenču centrus, diemžēl joprojām nav uzklausījusi ražojošo lauksaimnieku organizācijas domas. Nav skaidrs, kā šādi kompetences centri lauksaimniecības sektoram nodrošinās profesionāļu sagatavošanu. Mums pieejamā informācija rāda, ka IZM plānā nav paredzēts neviens lauksaimniecības izglītības kompetenču centrs mūsu galvenajā lauksaimniecības reģionā – Zemgalē. Kopš dibināšanas Zemnieku saeimas biedru mērķis ir: lauksaimniecība – sekmīga Latvijas tautsaimniecības nozare, kuras sasniegumu pamatā ir profesionālas zināšanas un iemaņas, nevis saņemto subsīdiju apjoms un politiski lēmumi.

Visā pasaulē lauksaimniecība ir nopietns bizness, tāpēc ir vajadzīgi cilvēki, kas to organizē un vada, piesaista finansējumu, attīsta tehnoloģijas, nodarbojas ar lauksaimniecības produktu mārketingu un veido nozares politiku. Starptautiskās skolēnu profesionālās orientācijas projekta Ēnu diena ietvaros aptaujā, kas norisinājās portālā www.draugiem.lv un kurā piedalījās gandrīz 35 tūkstoši respondentu, 34 % jauniešu atzinuši, ka par perspektīvāko nozari Latvijā uzskata lauksaimniecību. Viņi norādījuši, ka lauksaimniecība paver plašas karjeras iespējas un ir moderna, inovatīva nozare. Taču šobrīd izglītības sistēma nespēj piedāvāt visu līmeņu lauksaimnieciskās izglītības attīstības plānus, kas atbilstu mūsdienīgas, efektīvas un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Lielākās problēmas rada zemais profesionālo skolu prestižs un programmu neatbilstība nozares vajadzībām.

Mūsuprāt, jāiesaistās arī lauku pašvaldībām, ar pozitīviem piemēriem motivējot jauniešus izvēlēties palikt savās dzimtajās mājās un attīstīt vecāku saimniecības. Galu galā Latvijā ir daudz veiksmīgu zemnieku un lopkopju, kuri ne tikai spēj uzturēt savu saimniecību, samaksāt algas un nodokļus, bet arī labi nopelnīt. Latvijas laukos dzīvo 32 % valsts iedzīvotāju. Ar lauksaimniecību gan profesionāli, gan mazu piemājas saimniecību līmenī nodarbojas 92 000 cilvēku, kas ir 8.1 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, un viņiem ir svarīgi, kā attīstīsies lauksaimniecības sektors, kāda būs lauku nākotne. Zemnieku saeima ir vienojusies ar visām vadošajām partijām sadarboties kvalitatīvas lauksaimniecības izglītības sistēmas izstrādē un ieviešanā, bet arī pati aktīvi iesaistās jauno lauksaimnieku izglītošanā – organizējot līderu skolas un praktiskās apmācības.

Edgars Treibergs, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs:

– Uzskatu, ka mums nepietiek labu kadru un ka lauksaimnieku izglītošana varētu notikt kvalitatīvāk. Audzēkņiem nav pietiekami nodrošinātas prakses iespējas. Padomju laikos katram tehnikumam blakus atradās kāda attīstīta ferma, bija lauki, kur varēja pabraukt ar traktoru, veikt izmēģinājumus, tagad nekā tāda nav. Arī materiāli tehnisko bāzi gribētos labāku. Profesionālo skolu ir palicis ļoti maz, tāpēc audzēkņiem dažkārt nākas mērot tālu ceļu, lai turp nokļūtu, bet stipendijas ir nelielas, reizēm pat nenosedz ceļa izdevumus. Man šobrīd vēl nav pilnībā skaidrs, kā reformu rezultātā mainīsies izglītības nozare, taču ir tāds iespaids, ka profesionālā izglītība ir sagrauta.

Esam rēķinājuši, ka nozarei gadā vajadzētu aptuveni 800–1000 jaunu speciālistu, taču mācību iestādes to nenodrošina, arī topošo audzēkņu interese nav pietiekami liela, lauksaimniecības izglītība nešķiet prestiža. Latvijai ļoti noderētu izglītoti lauksaimnieki, kuri profesionāli veido ganāmpulkus, zina, kādas sēklas un augu aizsardzības līdzekļus lietot, prot izaudzēt kvalitatīvu pārtiku pietiekamos apjomos. Tas jau ir lielākais prieks – radīt produktus ar pievienoto vērtību, kas nodrošina ienākumus. Diemžēl šobrīd Latvijā var redzēt daudzus laukus, kuru saimniekiem acīmredzami trūkst saimniekošanas prasmju. Ja jautājat, ko varētu darīt, lai situāciju mainītu, uzskatu, ka vispirms jārada labi apstākļi audzēkņiem. Iespējams, organizācijām, kuras ir ieinteresētas labos speciālistos, vajadzētu vairāk stimulēt jauniešus, lai viņi gribētu studēt šajā nozarē, lai viņiem tas būtu interesanti, lai viņi zinātu, ka pēc studijām varēs atrast normāli apmaksātu darbu. Te nepieciešams domāt un strādāt visiem kopā.

Aivars Lapiņš, Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks:

– Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares pārstāvjiem regulāri ir analizējusi situāciju un rīkojusies tā, lai lauksaimnieku profesionālā izglītība būtu pēc iespējas augstākā līmenī. Tā, piemēram, 2005. gadā ZM konkursa kārtībā finansēja pētījumu par nozares nodrošinājumu ar speciālistiem līdz 2015. gadam. Viens no ierosinājumiem bija: „..Nepieciešama profesionālo lauksaimniecības izglītības iestāžu tīkla optimizācija, lai risinātu materiāli tehniskās bāzes uzturēšanas problēmas un audzēkņu skaita samazināšanos nozarē.” Ministru kabinets 2010. un 2011. gadā atbilstoši IZM un ZM kopīgi izstrādātiem dokumentiem pieņēma virkni konkrētu lēmumu attiecībā uz izglītības iestāžu optimizāciju, kā arī ar nozares organizācijām saskaņotiem Eiropas struktūrfondu ieguldījumiem materiāli tehniskajā bāzē.  Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru uzsākušas trīsgadīgu ES fondu finansētu projektu Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana. Pirmie rezultāti gaidāmi jau šī gada beigās. Tad arī varēs secināt, kas, ņemot vērā reālās iespējas, veicams, lai sistēmu sakārtotu. Arī ZM un lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas ir iesaistījušās šajā projektā.

Latvijā lauksaimniecība pastāvēs vienmēr, līdz ar to būs nepieciešama darba tirgus pieprasījumam atbilstoša profesionālā izglītība. Nozaru organizācijām jāturpina vēl aktīvāk iesaistīties, arī dažkārt kādai vienai skolai vai tās amatpersonai, vai novadam ne pārāk patīkamu, taču valstiski svarīgu jautājumu lemšanā, optimizācijā. Tas nozīmē, ka ne visur, kur šodien māca lauksaimniecību, to varēs darīt arī nākotnē. Toties, kur to darīs, tas būs daudz augstākā kvalitātē. Turklāt spējot valsts finansiālo iespēju robežās mācību saturu un procesu dinamiski pielāgot gan lauksaimniecības strukturālajām, gan pasaules tirgus izmaiņām.

Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs:

– Profesionālās izglītības iestādes ir izkaisītas pa visu Latviju, audzēkņu skaits tajās ir pārāk mazs (vidēji vienā skolā gadā uzņem ap 40 audzēkņu, kuri vēlas apgūt lauksaimniecības profesijas), lai veidotu kvalitatīvu materiāltehnisko bāzi. Daudziem jauniešiem lauksaimniecība nav sapņu profesija, motivācija mācīties ir nepietiekama!

Kopumā pozitīvi vērtēju IZM ieceri veidot kompetences centrus, lai koncentrētu skolas. LLKC uzskata, ka šādam kompetences centram ir jābūt katrā reģionā. Nav, saprotams, ka Zemgalē – intensīvākajā lauksaimniecības ražošanas reģionā – nav paredzēta neviena šāda mācību iestāde. Nedrīkst arī aizmirst ekonomisko aspektu – cik audzēknim izmaksā ceļš uz skolu, piemēram, no Dobeles uz Priekuļiem. Ko līdzēs labi aprīkoti kompetences centri, ja interesentiem nebūs iespējams uz turieni tikt. Tāpat uzskatu, ka Saulaines Profesionālajai vidusskolai jābūt valsts, nevis pašvaldības paspārnē, jo pašvaldību kapacitāte šādu skolu uzturēšanai ir nepietiekama.

Patlaban tiek daudz runāts par izglītību un profesiju standartiem, ir bijušas sanāksmes, kurās tikušās ieinteresētās puses, taču tajā visā nav jūtama sistēma, nav skaidrs, kurš par ko atbild. Tiek postulēts, ka atbildība par izglītību jāuzņemas nozarei. Mēs varam tikties pāris reizes gadā, dalīties ar aktuālo informāciju, bet nesolām sēdēt un plānot izglītības sistēmu valstī un atbildēt par tās darbības efektivitāti, tas jādara IZM.

Tēma ir jāskata arī plašāk. Ko mēs saprotam ar lozungu Nozares atbildība – ja gribam katru gadu optimālajā gadījumā uzņemt 1000 jaunu speciālistu, vai pēc tam viņiem visiem spēsim nodrošināt darbu un vai nozare atbildēs, ja darba nebūs. Kuru tad mēs vainosim šīs atbildības nepildīšanā?

Šobrīd sanāk tā: atbalstīsim skolas, maksāsim stipendijas, bet pēc tam kopējā atbildība beidzas. Jānodrošina, lai jaunietis, beidzot skolu, būtu pietiekami sagatavots sava biznesa veidošanai, būtu motivēts darboties Latvijas lauksaimniecības sektorā.

Nozare nevar būt atbildīga (jo nav jau, kam atbildēt) par darbavietu radīšanu, jauniešiem pašiem, beidzot skolu, jāgrib būt uzņēmējiem, jāgrib strādāt. Jārada viņos vēlme strādāt nozarē.

Labs piemērs ir Šveice, kur jau no pamatskolas jauniešiem tiek popularizēta iespēja darboties lauksaimniecībā. Turpretī mēs mākslīgi ar stipendijām piesaistām jauniešus, bet pietiekami nemotivējam strādāt, mācīties un kļūt pašiem noteicējiem par savu nākotni, veidot savu uzņēmumu. Nav pareizi jau pamatā nolemt viņus būt tikai par strādniekiem citu saimniecībās.  Es jau 3. klasē zināju, ka man patīk dzīvnieki un lauki, un mērķtiecīgi uz to arī virzījos. Problēma ir pašā saknē – lauksaimniecību mācās nepietiekami motivēti jaunieši, neredzot mērķi un neticot saviem spēkiem, arī valsts atbalsta jaunajiem censoņiem nav praktiski nekāda!

Uzskatu, ka ZM, LOSP pakļautībā vajadzētu strādāt vienam kompetentam cilvēkam, koordinatoram izglītības jomā, kurš apkopotu viedokļus un izstrādātu sistēmu, Valsts Lauku Tīkls varētu to atbalstīt. Zemniekiem šādām lietām nav laika, ir jāstrādā uz lauka, tāpēc viņi tikai pa retam var iesaistīties nevalstisko organizāciju darbā. Lauksaimniecības nozarei Latvijā ir milzīgs nākotnes potenciāls, vai mēs būsim noteicēji un saimnieki pašu zemē, tas ir mūsu rokās, jo interese par Latvijas zemes resursiem no ārzemju investoriem pēdējā gada laikā un pēc Japānas enerģētikas krīzes ir ļoti liela. Dodam iespēju mūsu jaunajiem saimniekot laukos, un es ticu, ka viņi mūs nepievils! Vajag tikai noticēt un atbalstīt!

Bulduru dārzkopības vidusskola

Programmas:  Dārznieks; Dārzkopis; Stādu audzētājs, Parka dārznieks; Dārzkopības komercdarbinieks

Skola lepojas ar savu veiksmīgo atrašanās vietu, kā arī ar vairāk nekā 100 gadu darba pieredzi un stiprām tradīcijām. Uzņēmumi novērtē skolas profesionalitāti, tāpēc ir atsaucīgi, piedāvājot prakses vietas

Bebrenes Profesionālā vidusskola

Programma: Veterinārārsta asistents

Šobrīd notiek Profesionālās vidusskolas apvienošana ar Bebrenes vidusskolu

Ērgļu arodvidusskola

Programma: Kokkopis (arborists)

Vienīgā skola, kas māca šīs jomas speciālistus. Apgūt šīs un citas prasmes ir iespējams arī tālmācības programmās

Jāņmuižas Profesionālā vidusskola

Programma: Lauku īpašuma apsaimniekotājs

Šovasar skola svinēs 70 gadu jubileju, taču ar nākamo mācību gadu to plāno pievienot Priekuļu lauksaimniecības tehnikumam. Kopā 70 gados 17 000 absolventu

Lūznavas Profesionālā vidusskola

Programma: Zivkopis

Vienīgā skola Latvijā, kur māca topošos zivkopjus. Pagājušajā gadā nosvinēta 65 gadu jubileja. Skola atrodas Rāznas nacionālā dabas parka teritorijā. Audzēkņiem ir iespēja praktizēties arī citās valstīs

Malnavas koledža

 Programma: Lauku īpašuma apsaimniekotājs

Malnava kā izglītības iestāde dibināta pirms 90 gadiem – 1921. gada 10. oktobrī. Ir moderna mācību bāze, mūsdienīga bibliotēka, labiekārtota dienesta viesnīca, ēdnīca

Ogres meža tehnikums

Programmas: Mežsaimniecības tehniķis; Mežsaimniecības tehnikas mehāniķis

Saulaines Profesionālā vidusskola

 Programma: Lauku īpašuma apsaimniekotājs

Nākamajā vai aiznākamajā mācību gadā sāks apmācīt lauksaimniecības tehniķus. Skola iepirks jaunu tehniku, būvēs angāru, izmantojot ES projektu finansējumu

Smiltenes tehnikums

 Programmas: Veterinārārsta asistents; Agrārā sektora komercdarbinieks

Šogad skola svin 89 gadu jubileju, pavisam bijuši 9500 absolventi

Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums

 Programma: Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis

Ir laba materiāli tehniskā bāze, kas vēl tiek papildināta. Valstī labākie arāji nākot no Kandavas tehnikuma. Savulaik audzēkņu aršanas sacensībās kandavnieki allaž ieņēma godalgotās vietas. Kā gan citādi, jo arī skolotāji 80.–90.gados ir bijuši vairākkārtēji Latvijas arāju meistarsacīkšu uzvarētāji

Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums

Programma: Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis