Ja Jūsu saimniecībā nav pat kantora grāmatas, tad Jūs esat laimīgs cilvēks. Jo laimīgie stundas (naudu) neskaita! Es nerunāju par atskaitēm Valsts ieņēmuma dienestā (VID) vai vienkāršoto bilanci bankai. Tikai pamatīga izdevumu un ieņēmumu uzskaite parāda saimniekošanas efektivitāti! Varbūt Jūsu jērs vai vista ir zelta vērti, bet paši joprojām savu nenosakāmās krāsas T-40 turat kalniņā, lai ripojot var pielaist?

Pēdējos divdesmit gadus uzņēmējdarbības vide ir mainījusies. Ekonomiskie procesi līdz ar interneta tehnoloģiju attīstību ieguvuši ievērojamu paātrinājumu. Plānot biznesu piecus gadus uz priekšu ir gandrīz neiespējami. Ja paskatāmies uz Latvijas biznesa vidi piecus gadus iepriekš un tagad, tad redzam milzīgas pārmaiņas pieprasījumā, izmaksās, banku kreditēšanas politikā un nodokļos. Piecus gadus veci biznesa plāni ne tuvu neatspoguļo pašreizējo realitāti.

Lauksaimniecībā stratēģiskā attīstība jāplāno tāpat kā citās nozarēs. Saimniecības ēku būvniecība, tehnikas iegāde vai ganāmpulka veidošana ir ilgtermiņa investīcijas, kurām nepieciešams stabils ekonomiskais pamats. Ja lauksaimniecības ražošanas prioritātes nevarat saskatīt valdības politikā, ministrijas nostādnēs vai ES regulās, būs vien lēmumi jāpieņem pašiem. Balstoties uz tirgus tendencēm, savu pieredzi un iespējām, jāizvēlas tie attīstības virzieni, kas šķiet mazāk riskanti. Varbūt jādomā šādi: nevis ko nopelnīšu, bet cik varu zaudēt?

Uzņēmumu stratēģiskie plāni kļūst arvien nekonkrētāki, tie parāda tikai uzņēmumu attīstības virzienus, noteiktus biznesa scenārijus vai vīzijas. Biznesa darbības organizatorisko pusi tagad nodrošina taktiskā plānošana, kurai jābūt elastīgai, lai ātri reaģētu uz pasaules un nacionālās ekonomikas izmaiņām un svārstībām. Pēc būtības biznesa plānošana ir prognožu spēle, kurā ir uzvarētāji un zaudētāji.

Lauksaimniecības nozares bizness ir kā loterija, kad nav zināms, kura ir laimīgā biļete. Varbūtības teorija apgalvo: jo vairāk loterijas biļešu, jo lielākas iespējas laimēt. Specializētās saimniecības parasti sasniedz augstāku produktivitāti (ražīgumu), toties tās pakļautas lielākam tirgus riskam. Vai maz Eiropā piena iztecējis renstelē zemnieku protesta akcijās? Vai ir pamatotas cerības uz piena iepirkuma cenu pieaugumu? Es nezinu. Jūs arī. Toties tie, kuru ienākumi veidojas no vairākiem darbības virzieniem, ir vairāk pasargāti no noteiktu produktu tirgus cenu svārstībām. Ja nu atkal labības cena nākamgad uzlec tīkamā cenu augstumā?

Klasiskās ekonomikas teorijas ir bezspēcīgas patērētāju ekonomikas neprognozējamās attīstības priekšā!

Biznesa apstākļu maiņa nenozīmē, ka plānošana ir bezcerīga nodarbe. Plānošana paredz uzņēmuma reakciju uz izmaiņām, noteiktus rīcības scenārijus (alternatīvas) un resursu avotus noteiktu pasākumu realizēšanai.

Jautājums pēc būtības ir šāds: ko plānot? Plānot var ieņēmumus, izdevumus, finanses (naudas plūsmu), darba procesu un attīstību.

Plānojot ieņēmumus, Jūs esat atkarīgi no preču realizācijas cenām, pieprasījuma, sezonas, pircēju maksātspējas un tirdzniecības starpnieku iepirkuma politikas. Tikai tad, ja visa ražošanas un realizācijas ķēde ir Jūsu rokās, iespējams kontrolēt cenu veidošanos. Jebkurš RIMI vai Maxima piegādātājs maksās par loģistiku, mārketingu, vietu plauktā vai citas pievienotās nodevas. Dažkārt tas nav slikti, jo no ražotāja pleciem tiek noņemtas rūpes par realizācijas procesu. Dažkārt mute paveras, kad redzat savu produktu cenas veikala plauktā.

Lai samazinātu atkarību no iepirkuma cenu svārstībām, ieteicams realizēt kaut vai mazus preču pārstrādes projektus, lai tirgū varētu startēt arī ar gatavo produkciju, izmantojot dažādus preču sadales kanālus.

Lauksaimnieku sadrumstalotība, mazie ražošanas apjomi un piegādes garantiju trūkums daudziem liedz pieeju visaptverošiem preču realizācijas tīkliem (veikaliem). Savas preču realizācijas vietas atrašana un kaut neliela cenu kontrole dod iespēju samazināt ieņēmumu svārstības.

Plānot darba procesu arī nav vienkārši. Darba procesā nepieciešama jaudas un ražošanas apjoma plānošana, darba ražīguma kontrole, izejmateriālu iepirkuma un piegādes kontrole, darba laika kontrole utt.

Lauksaimniekiem atkal jāatgriežas pie motorstundu, tonnkilometru, cilvēkstundu un darba laika uzskaites. Retais var pateikt, cik tad īsti izmaksājusi tonna kviešu, piena vai burkānu. Vai savu darbu arī uzskatāt par izmaksu posteni? Mana kaimiņiene reiz teica, ka piena ražošana ir rentabla, jo paša darbs jau neko nemaksā!

Pat ja biznesa idejas radikāli mainās, nav iespējams atteikties no finanšu plānošanas. Efektīva finanšu plānošana ietver vairākas rekomendācijas.

1. Jāievēro bilances zelta likumi. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa ieguldījumi (investīcijas) jāfinansē ar ilgtermiņa resursiem, bet īstermiņa saistību nodrošināšanai lietderīgi izmantot īstermiņa resursus.

Piemēram. Nav ieteicams veikt celtniecības, modernizācijas vai kapitālā remonta darbus, izmantojot īstermiņa aizdevumus, kuru atdošanas laiks ir ievērojami īsāks par investīciju atmaksāšanās laiku.

2. Dari ko darīdams, nodrošini uzņēmuma maksātspēju. Maksātnespēja ir pirmais solis ceļā uz bankrotu!

3. Ieguldījumiem jāizvēlas lētākais finansēšanas avots. Aizņēmumi jāņem tikai tad, ja tie paaugstina rentabilitāti.

4. Jāsabalansē biznesa riski. Riskantus projektus vajadzētu finansēt tikai no uzņēmuma pašu līdzekļiem.

5. Spēju pielāgoties pieprasījuma izmaiņām jāvērtē kontekstā ar atkarību no kredītu pieejamības.

Ja uzņēmumam būs nepieciešams ieviest jaunu produktu, vai to varēs finansēt ar bankas kredītu? Ja nevarēs, tad kur uzņēmums ņems līdzekļus?

6. Ieguldījumi pirmām kārtām jāveic tajos darbības virzienos, kas nodrošina augstāku rentabilitāti.

Projektu izvērtēšanai jāņem vērā atmaksāšanās laiks un spēja ģenerēt tīro peļņu. Uz rentablos projektos nopelnīto līdzekļu pamata var veikt arī riskantākus ieguldījumus.

7. Dažkārt uzņēmumam ir izdevīgāk izmantot ilgtermiņa aizdevumus nekā pašu līdzekļus, jo bankai maksātie procenti samazina ar nodokļiem apliekamās peļņas apjomu.

8. Ja kādiem lauksaimniecības pro­duktiem ir augsti peļņas rādītāji, bīstieties! Tirgus agri vai vēlu līdzsvarosies, un peļņas rādītāji kritīsies.

Finanšu plānošanas principi ir tikai viens no piemēriem, kā mainīgajos apstākļos saglabāt uzņēmuma maksātspēju, rentabilitāti un konkurētspēju.

Lai atvieglotu uzņēmuma darbības plānošanu, jāsamazina mainīgo lielumu un kontrolējamo procesu skaits.

Kā to izdarīt? Īsti negribas atklāt kārtis, jo tad Jūs iegūsiet zināšanas, kas padarīs Jūs bīstamus konkurentiem, bet konkurents varu būt arī es pats...

Lauksaimniecībā vienmēr ir nopietns mainīgais lielums – tie ir laika apstākļi. Eiropā jau sen pamanīja, ka slikta graudaugu raža nebūt nenozīmē, ka kartupeļi nepadosies! Segtajās platībās laika faktora ietekme arī mazinās... Nevaru nevienu mācīt dzīvot (strādāt), bet Latvijas daba var sagādāt ne vienu vien pārsteigumu. Kamēr sējumu apdrošināšana ir bērna autiņos, ražošanas plānošanai jāpasargā mūs no pārlieku lieliem riskiem viena darbības virziena attīstīšanā.

Lai samazinātu grūti plānojamu izdevumu posteņu skaitu, varam veikt vairākas darbības.

Plaši izmantot ārpakalpojumus.

Piemēram. Grāmatvedības, dažādu ražošanas procesu, mārketinga, juridisko, transporta, tehnikas apkopes un citu darbu veikšanai izmantot specializētu firmu pakalpojumus, kas mainīgās izmaksas var pārvērst plānojamos ikmēneša maksājumos.

Pārdot daļu nekustamo īpašumu vai tehnikas un īrēt to, tādējādi izvairoties no grūti plānojamām apsaimniekošanas izmaksām un aizstājot tās ar noteiktu nomas maksu. Papildus uzņēmums iegūs līdzekļus dažādu projektu realizācijai.

 Izmantot operatīvo līzingu teh­nikas iegādei, kas garantēs noteiktu summu, par kuru pēc līguma beigām tehniku atpirks.

 Izskatīt iespēju Jūsu zīmola preces ražot citos uzņēmumos pēc pasūtījuma.

Aizņemoties kredītus bankās, izvēlēties fiksētās procentu likmes.

Ar piegādātājiem slēgt ilgtermiņa līgumus. Zaudējot uz izejvielu cenu krituma tendencēm, iegūsiet uz stabilitātes rēķina.

Nepieļaujiet soda naudu, kavējuma naudu, līgumsodu un citu sankciju piemērošanas iespējamību.

Sastādiet visaptverošu uzņēmuma budžetu.

Cilvēks plāno, Dievs dara! No riskiem izvairīties nav iespējams, tāpēc sevišķi jāplāno iespējamie uzņēmējdarbības riski un to novēršanas metodes. Vienkārši, lai ir rīcības modelis negaidītai (gaidītai?) situācijai.

Pilnīgi iespējams, ka lauksaimnieki nevar veikt nevienu no piedāvātajiem pasākumiem. Tas neatbrīvo no plānošanas funkcijām. Tāpat kā tiek plānota augu seka, darbu secība vai darbu izmaksas, jāplāno biznesa attīstība. Pat tad, ja lauksaimniecība ir dzīvesveids, ne bizness. Ražošanas kooperācija ir viens no lauksaimnieciskās ražošanas attīstības virzieniem. Kooperēšanās jau notiek, mēs palīdzam viens otram ar darbiem, tehniku vai padomu, bet ar to ir par maz. Vienotībā  ir spēks, arī ekonomiskais.

Biznesa plānošanas augstākā pi­lo­tāža ir ārējās vides un uzņēmuma resursu plānošana. Esiet kritiski, nepaļaujieties pārlieku optimismam. Ja veidojat biznesa plānu, sastādiet divus: sliktajam notikumu attīstības scenārijam un vissliktākajam scenārijam. Ja vissliktākā scenārija gadījumā maksātnespējas administratoram nebūs pamata klauvēt pie Jūsu durvīm, tad gāzi grīdā!