---

---

Sadarbībai starp izglītības iestādēm un darba devējiem šajos laikos jābūt īpaši ciešai, jo skolu pēdējo klašu skolēniem jāmāk orientēties paredzamajās izmaiņās darba tirgū. Nupat klajā laistajā Ekonomikas ministrijas ziņojumā Par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai secināts – nākamajos septiņos gados pamatīgi mainīsies līdzsvars starp atsevišķām populārām un novārtā atstātām profesijām. Lielākais darbaspēka pieprasījuma samazinājums sagaidāms būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Savukārt visātrāk no ekonomiskās lejupslīdes sekām atgūsies transporta nozare. Inženieru un arhitektu profesiju grupa būs salīdzinoši labākā situācijā, un straujākas ekonomikas izaugsmes gadījumā pieprasījums pēc augstāko izglītību ieguvušiem inženieru profesiju grupas pārstāvjiem būs ļoti liels. Vidējās kvalifikācijas profesijās piedāvājums tikai nedaudz pārsniegs pieprasījumu, un var rasties pat situācija, ka nodrošinājums ar vidējās kvalifikācijas speciālistiem ir nepietiekams. Paredzams, ka starp vidējās kvalifikācijas profesijām visvairāk pieprasīti būs mehāniķi, atslēdznieki un transporta līdzekļu vadītāji.

 

Arodskolas – sāpīgs jautājums

Tikai 30 % devīto klašu absolventu izvēlas turpināt mācības profesionālās izglītības iestādēs, lai vienlaikus iegūtu gan vidējo vispārējo izglītību, gan arodu un kvalifikāciju. Citviet Eiropā šis rādītājs ir 50 % un vairāk. Lai situāciju mainītu, nepieciešams atjaunot arodizglītības prestižu. Šobrīd IZM pakļautībā ir 60 profesionālās izglītības iestādes, kas piedāvā 40 dažādus mācību programmu virzienus. Tas tomēr nav īpaši plašs piedāvājums salīdzinājumā ar augstākās izglītības sistēmu, tieši tādēļ profesionālo vidusskolu absolventi satraucas, vai spēs turpināt studijas augstskolā un iegūt papildu priekšrocības darba tirgū kā augsti kvalificēti speciālisti.

Turklāt profesionālo skolu darbu nopietni apdraud naudas trūkums. Līdz gada beigām IZM budžetā profesionālo skolu uzturēšanai atlikuši 2,4 miljoni latu, no kuriem aptuveni pusmiljons latu tiks tērēts parādu segšanai, kas faktiski nozīmē, ka profesionālajām skolām preču un pakalpojumu apmaksai atliks 1,9 miljoni latu.

Savukārt ministrijas aprēķini liecina, ka šim nolūkam būtu nepieciešami vismaz trīs miljoni latu, citādi nebūs iespējams segt skolu komunālos maksājumus, kas draud ar to, ka skolām nāksies ziemas mēnešos, kad maksa par apkuri ir vislielākā, savus audzēkņus sūtīt praksē vai arī apturēt darbību, iekavēto atstrādājot vasarā. 

 

Augstskolu programmu tops un antitops

Augstākās izglītības tendences liecina, ka studēt gribētāju vidū aizvien populārākas kļūst tādas studiju programmas kā Vadības zinības un Komunikācijas zinātne, nevis eksaktās zinātnes. Piemēram, Latvijas Universitātē joprojām pieprasītākās programmas ir Vadības zinības, Komunikācijas zinātne, Ekonomika, Tiesībuzinātnes un Angļu filoloģija. Savukārt nepopulārākās – Kultūras vēstures skolotājs, Lietišķāsinformātikas skolotājs, Vācu valodas skolotājs un Speciālās izglītības skolotājs.

Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija ziņo – kopš 2005. gada ik gadu kopējais studējošo skaits krītas vidēji par 2000 studentiem gadā. Tomēr Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju vēl joprojām ir 552 studējošie, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē. Tāpat arī arodskolās samazinās audzēkņu skaits vidēji par 1314 cilvēkiem gadā. Populārākās jomas profesionālās izglītības iestādēs ir būvniecība un celtniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, viesnīcu un restorānu serviss, kā arī mašīnzinības.

48 jaunas studiju programmas 2009./2010. studiju gadā 20 augstskolas jaunajiem reflektantiem piedāvās stāties 48 jaunās augstākās izglītības programmās.  Piecas jaunas programmas izstrādājusi Liepājas Universitāte (LU). Pa četrām jaunām programmām piedāvās Rīgas Juridiskā augstskola (RJA), Banku augstskola (BA) un Latvijas Universitāte (LU), pa trim – Vidzemes augstskola (ViA), Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) un Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (LNAA). Pārējām augstskolām ir pa vienai divām jaunām programmām. Liela daļa augstskolu papildinājušas savu studiju programmu piedāvājumu ar programmām, kādas līdz šim nav tikušas piedāvātas, taču ir īstenotas citās Latvijas augstskolās. Atsevišķas augstskolas izstrādājušas programmas jomās, kurās studiju iespējas Latvijā bija ierobežotas, vai pat izstrādājušas pavisam jaunas līdz šim nebijušas programmas. Vairākām augstskolām tradicionālo studiju virzienu programmu nosaukumi liecina par programmu satura pielāgošanu mūsdienu vajadzībām.  Lielākais jauno studiju programmu piedāvājums dažādos līmeņos ir uzņēmējdarbībā un vadībā. Piemēram, BA piedāvā studēt risku vadību, inovācijas un produktu vadību, kā arī privātkapitāla pārvaldīšanu, RSEBAA un LU piedāvās studēt projektu vadību, Attīstība – cilvēkresursu vadību, bet vadībzinātni doktorantūras līmenī varēs studēt arī LU un ISMA. Izstrādātas un nākamgad tiks piedāvātas vairākas studiju programmas mākslas, mūzikas un radošo profesiju jomā. Lielāks studiju iespēju piedāvājums būs kino un TV režijas jomā. RSEBAA piedāvās studēt kino režiju un producēšanu, bet SPPA sagatavos TV režisorus, scenāristus un operatorus. SPPA piedāvās iegūt augstāko izglītību arī mākslas fotogrāfiem, kuriem līdz šim bija iespējams izglītoties tikai profesionālajās tālākizglītības programmās. LU un LiepU piedāvās studēt datordizainu. Savukārt LMA varēs studēt džeza mūzikas spēli un vokālu, bet EKA sagatavos speciālistus izklaides un atpūtas industrijas vadībā un radošajā mārketingā. LNAA licencējusi trīs jaunas programmas profesionālā bakalaura studiju programmas, kuru ietvaros sagatavos Nacionālo Bruņoto spēku virsniekus militārajā vadībā gaisa, jūras un sauszemes spēkos. Lielai daļai augstskolu licences, kas dod tiesības uzņemt studentus jaunajā programmā, jau ir izņemtas, daļā programmu šobrīd notiek aktīvs darbs pie izstrādāto programmu licencēšanas. Raksta sagatavošanā izmantota informācija no mājas lapām:  www.em.gov.lv, www.izm.gov.lv, www.niid.lv

---

---

Ievietot komentāru:

Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!