Jau ziņots, ka izglītības izmaksu optimizācijas nolūkos no jaunā mācību gada plānots īstenot finansējuma modeli "nauda seko bērnam", kas paredz, ka valsts piešķirtais finansējums seko bērnam līdzi uz novadu un tikai novada kompetencē saskaņā ar noteiktiem kritērijiem būs lemt par savā teritorijā esošā skolu tīkla attīstību. No pašvaldību puses jau izskanējušas bažas, ka finansējuma trūkuma dēļ nāksies slēgt vairākas skolas un īpaši apdraudētas ir mazās lauku skolas.

Izglītības un zinātnes ministrija pašvaldībās virtuāli modelējusi situāciju, kāda tajās izveidosies pēc jaunā finansēšanas modeļa, kas ir atklājis problēmas ar skolu uzturēšanu vairākās pašvaldībās, atzīst LIZDA priekšsēdētāja, taču konkrētas pašvaldības nemin.

"Tas, ka skolu uzturēšanai naudas patlaban pietrūkst, nenozīmē, ka pašvaldības to nevarētu atrast, lai palīdzētu uzturēt tās skolas, kurās ir nedaudz mazāk par nepieciešamo skolēnu skaitu," viņa norāda. Turklāt situācija, ko atsevišķās pašvaldībās atklājuši virtuālās modelēšanas dati, varētu mudināt arī skolēnu vecākus aktīvāk runāt ar pašvaldību un meklēt risinājumus skolu saglabāšanai.

"Šādi risinājumi ir jāmeklē," pārliecināta LIZDA vadītāja, "skolu likvidēšana nepaliek bez sekām - vietas bez skolām savā ziņā "izmirst"."