Tendence: skolēnu skaits samazinās!

·         Vispārējās izglītības iestādēs 1. klasēs mācības varētu uzsākt ap 20 100 izglītojamie (pērn pirmajās klasēs iestājās 20 472 skolēni);

·         2007./2008. mācību gadā 9. klasēs mācījās 28 895 (pērn – 30 520) skolēni dienas skolās un 1 251 – vakarskolās (pērn – 1304);

·         Kopējais izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēs varētu samazināties par 15 000. Dienas skolās izglītojamo skaits varētu samazināties no 250 941 skolēna pērn līdz 236 642 skolēniem 2008./2009. mācību gadā, vakara (maiņu) skolās – no 13 000 pērn līdz aptuveni 12 300 izglītojamo šogad;

·         Sākumskolas 1.-4. klasēs būtiska izglītojamo skaita samazināšanās nav paredzama, bet paredzams, ka skolēnu skaits būtiski samazināsies 5.-9. klasēs;

·         Vidusskolas posmā samazināsies kopējais izglītojamo skaits vispārizglītojošajās dienas skolās –2007./2008. mācību gadā 10.-12. klasēs mācījās 54 182 skolēni, bet 2008./2009. mācību gadā tie varētu būt ~50 000. Aptuveni par tūkstoti varētu samazināties kopējais izglītojamo skaits tieši 10. klasē, jo iepriekšējā mācību gadā devītklasnieku bija mazāk nekā iepriekšējos gados;

·         No 2008. gada 10. janvāra līdz 18. jūlijam izsniegtas 992 izglītības programmu licences: 538 – pirmsskolas izglītības programmas; 311- pamatizglītības programmas; 143 – vidējās izglītības programmas.

Likvidētās  un reorganizētās izglītības iestādes

2008. gadā  ministrija ir saskaņojusi 5 (pagājušajā gadā 10)  pašvaldību likvidētās un  8 (pērn - 10) reorganizētās izglītības iestādes. Rezultātā jaunajā mācību gadā būs par 9 vispārējās izglītības iestādēm mazāk.

Izglītības iestādes, kuru slēgšanu vai reorganizāciju IZM saskaņojusi 2008. gadā:

·         slēgtas:

Ošupes pamatskola (Madonas rajons);
Pienavas sākumskola (Tukuma rajons);
Kr.Barona pamatskola (Tukuma rajons);
Stradu pamatskola (Gulbenes rajons);
Pureņu sākumskola (Ludzas rajons);
Lauderu pagasta (Ludzas rajons) pirmsskolas izglītības iestāde.

·         reorganizētas:

apvienojot Pļaviņu vidusskolu un M. Brimmergas Pļaviņu vidusskolu, izveidota viena vidusskola - Marijas Brimmergas Pļaviņu vidusskola;
Rojupes sākumskola (Talsu rajons) reorganizācijas rezultātā kļūst par Rojupes pirmsskolas izglītības iestādi;
Rīgas Zolitūdes sākumskola reorganizācijas rezultātā kļūst par pirmsskolas izglītības iestādi Zvaniņš;
Tiņģeres pamatskola (Talsu rajons) reorganizācijas rezultātā - par Tiņģeres pirmsskolas izglītības iestādi Kamolītis.

Mācībspēki un izglītības iestāžu vadītāji

Uzsākot jauno mācību gadu, pašvaldības iecēlušas un ministrija saskaņojusi 10 skolu direktoru un 12 pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju stāšanos amatā. 2007./2008. mācību gada sākumā vispārējās izglītības iestādēs bija 25 567 skolotāji, tajā skaitā 7 907 - pamatskolās un 16 251 -  vidusskolās.

Jauns amats skolās – skolotāja palīgs

Lai palīdzētu skolēniem, kuriem ir mācīšanās, sociālās, psiholoģiskās grūtības, īstenojot pamatizglītības programmu 1.-6. klasei, un sekmētu skolēnu mācību sasniegumu paaugstināšanos, skolās, sākot ar 2010./2011. mācību gadu, tiks ieviests jauns amats – skolotāja palīgs. Tas atvieglos arī skolotāja un klases audzinātāja darbu, jo tiks radīta iespēja strādāt ar katru skolēnu atsevišķi un ievērot katra skolēna vajadzības.

Skolotāja palīga amata ieviešana skolā būs viens no priekšnoteikumiem, kas ļaus nodrošināt kvalitatīvāku izglītību katram skolēnam un izglītības sistēmā kopumā.

Pašreiz Izglītības un zinātnes ministrija pēta jau esošo pieredzi šai darbā, diskutē par problēmām un izstrādā amata aprakstu skolotāja palīga amatam, ko paredzēts atzīt piecās pilotskolās 2009./2010. mācību gadā.

Apsveicamu iniciatīvu šai ziņā izrādījusi Cēsu rajona padomes Izglītības pārvalde, ar kuras atbalstu skolotāja palīga amats jau ieviests vairākās rajona skolās. Šovasar IZM darbinieki devās uz Cēsīm, lai iepazītos ar esošo pieredzi šai jomā un kopīgi ar izglītības darba vadītājiem un pedagogiem diskutētu par skolotāja palīga funkcijām skolā, darba organizācijas formām, esošajām problēmām un sagaidāmajiem rezultātiem.

Cēsu rajona izglītības darbinieki vienprātīgi atzina, ka skolotāja palīgs skolās ir ļoti nepieciešams un viņa darbs jau tagad dod pozitīvus rezultātus – zūd skolēnu nevēlēšanās piedalīties mācību stundās, kurās viņi jūtas nedroši par savām zināšanām, pieaug pašapziņa un uzlabojas saskarsme ar vienaudžiem, skolēni labāk prot izteikt savu viedokli par skolā un sabiedrībā notiekošo.

Jūlija sākumā IZM notika sanāksme par skolotāja palīga amata apraksta izstrādi, kurā piedalījās pārstāvji no Cēsu rajona padomes Izglītības pārvaldes un skolām, no Izglītības vadītāju asociācijas, no Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestādēm. Tika diskutēts par iespējamo skolotāju palīgu skaitu valstī, par skolotāja palīga slodzi, viņa funkcijām, darba organizācijas formām, tika apspriesti dažādi skolotāja palīga amata aprakstu varianti. Rezultātā tapa skolotāja palīga amata apraksta projekts, pie kura izstrādes darbs vēl turpināsies.