Nedēļu pirms eksāmenu sākšanās parādījies pirmais 12. klases matemātikas, latviešu un angļu valodu eksāmena variantu pārdošanas mēģinājums internetā. Informācija par iespējamu eksāmenu tirgošanu nākusi klajā dienu pēc iekšlietu un izglītības zinātnes ministru vienošanās eksāmenu laikā pievērst informācijas noplūdei pastiprinātu uzmanību. Portālā ss.lv varēja iegūt 12. klases matemātikas eksāmenu par 200 latiem, latviešu valodas eksāmenu — par 150 latiem, bet angļu valodas eksāmena rakstveida daļu – par 100 latiem. ISEC darbinieki toreiz noliedza, ka noplūde būtu radusies iestādes iekšienē. Šogad bijusi arī ciešāka sadarbība ar policiju, kā arī izmaiņas pārbaudes darbu piegādes procesā. Agrita Groza, ISEC vadītāja: „Eksāmenu iepakojums mainīts. Ir speciāla polimēra aploksne, ja to vienreiz sabojā, tad izlabot un padarīt par nebijušu vairs nevar. Arī iepriekš kritiskajiem eksāmeniem tādas bija, bet šogad šādas aploksnes ir visiem 9. un 12. klases eksāmeniem.” 

Trauksmes zvans mazajām skolām

Tikmēr nupat izskanējusi nepatīkama ziņa mazajām lauku skolām. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa veikusi aprēķinus par optimālo skolēnu skaitu skolās, novados un pilsētās katrā izglītības pakāpē. Izstrādātais  finansēšanas modelis Nauda seko skolēnam paredz, ka valsts piešķirtais finansējums seko bērnam līdzi uz novadu, un tikai novada kompetencē būs izlemt par savā teritorijā esošā skolu tīkla attīstību. Ministrijā aprēķināts, ka vispārējās izglītības programmas īstenošanai plānojama viena pedagoga darba likme uz 5,8 skolēniem novadu skolās, bet republikas pilsētu skolās – viena pedagoga darba likme uz 7,5 skolēniem. Saskaņā ar aprēķiniem, pamatskolā būtu jābūt vismaz 100 skolēniem, vidusskolā – 160.

Skolu, izglītības pārvalžu un pašvaldību vadītāji uzskata, ka šie nosacījumi apdraudēs vismaz 150 lauku skolas, un šo skolu aizvēršana savukārt radīs draudus - no laukiem aizies cilvēki, kuri tic lauku nākotnei. Aizverot lauku skolas, iznīks arī lauku kultūrvide, turklāt pašvaldību ieguldītie līdzekļi skolu remontā būs izniekota nauda. Jāteic, ka  arī paši IZM ierēdņi jau prognozē, ka normatīvu ieviešana radīs virkni problēmu.

Ko darīt? Darba grupas locekļi ieteikuši, ka pamatskolas 7.-9. klašu skolēni varētu doties mācīties uz attālākām skolām, kur būtu atbilstīga mācību bāze un karjeras izglītība. Šim nolūkam varētu organizēt skolēnu autobusus. Iespējams, jāplāno papildus ne tikai skolu autobusi, bet arī dienesta viesnīcas. Kā uzsver IZM Investīciju departamenta direktore Inga Štāle, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tās mērķis ir - nodrošināt skolēniem kvalitatīvas izglītības saņemšanas iespējas, kā arī attīstīt skolu tīklu, bet šobrīd vēl pāragri runāt par atsevišķu skolu slēgšanu. Tas būs tikai un vienīgi pašvaldību kompetences jautājums.

To, cik daudzi skolu absolventi izvēlēsies studēt Rīgā un pēc tam tur palikt uz dzīvošanu, redzēsim tikai pēc laba laika. Tomēr, tiekoties ar daudziem no viņiem, rodas iespaids, ka situācija tomēr mainās uz labo pusi, par spīti negācijām. Daudzi lauku jaunieši mēģina apgāzt iesīkstējušus stereotipus par labāku dzīvi pilsētā. Līdz šim vienīgais ceļš uz labklājību bijis mācības un darbs Rīgā, bet tagad aizvien vairāk jauniešu izvēlas palikt laukos. Pateicoties enerģijai un iniciatīvai, tiek attīstītas saimniecības un dibināti lauksaimniecības uzņēmumi. Turklāt jaunieši, kuri izvēlējušies apgūt profesiju lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas pārstrādes, zivsaimniecības vai kāda citā no vienpadsmit dažādām programmām, var rēķināties ar jūtamu finansiālu atbalstu – papildus valsts noteiktajai stipendijai katram sekmīgajam audzēknim Zemkopības ministrija piešķir vēl 35 latus mēnesī. Sākot ar trešo kursu, šis atbalsts pieaug līdz 45 latiem, turklāt, ja audzēknis izgājis praksi sertificētā saimniecībā, atbalsts var sasniegt 60 latus mēnesī. Pašlaik atbalstu saņem vairāk nekā 1000 audzēkņu. Līdzīgu atbalstu 70 latu apmērā var saņemt arī sekmīgie augstskolu studenti, kas apgūst ar lauksaimniecību saistītas zinības.

Tā domā lauku jaunieši

Lai uzzinātu, kādas ieceres par tālāko izglītību ir lauku jauniešiem, uzrunājām vairākus Bauskas rajona Ceraukstes pagasta jaunos cilvēkus.

Esmu nolēmis savu nākotni saistīt ar lauksaimniecību, jo manai vecmātei ir saimniecība un manam tētim pieder daudz zemes. Šobrīd saimniecībā nekas uz priekšu neiet, arī tēta zeme stāv neapstrādāta! Tādēļ esmu nolēmis pēc vidusskolas mācīties LLU, pārņemt vecmātes saimniecību un apvienot to ar tēva zemi, un turpināt strādāt šajā saimniecība! Man pašam arī lauki patīk, jo tur ir klusums, miers un svaigs gaiss - te vienkārši var relaksēties!

Pašlaik mācos Saulaines Profesionālajā vidusskolas 2. kursā. Pēc vidusskolas beigšanas vēlos studēt LLU, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, jo man ir sapnis nākotnē uzcelt nelielu viesnīciņu laukos, kurā visi interesenti varētu iepazīties ar lauku dzīves labumiem. Uzskatu, ka, dzīvojot laukos, sevi var pilnveidot, vajag tikai uzdrīkstēties!

Vēlos vēl teikt to, ka mēs paši esam sava pagasta nākotnes veidotāji. Ja vēlamies savu pagastu redzēt plaukstam un zeļam, tad mums pašiem ir jāiestāda kāda puķe vai koks un jāmudina to darīt arī citus. Es savu dzīvi spēju iedomāties tikai saistībā ar reģionālajām aktivitātēm, tās mani pilnveido. Šādi iepazīstos ar jauniem cilvēkiem, apceļoju pasauli. Pati studēju Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Ekonomikas fakultātē, programmā Reģionālā attīstība un pārvalde. Strādāju Ceraukstes pagasta padomē par jaunatnes lietu speciālisti un vadu Jauno zemnieku kluba reģionālo nodaļu, kurā darbojas 25 aktīvi lauku jaunieši.

Jau no pašas agras bērnības lauki ir bijuši manas mājas. Toreiz saimniecība vēl piederēja tēvam, bet nu jau otro gadu saimnieks esmu pats. Šobrīd lauksaimniecība ir tāda nestabila, bet es vēlos teikt, ka vajag cīnīties un neatļaut Eiropai mūs iznīcināt, jo kas tad cits sargās Latvijas laukus, ja ne mēs paši? Veiksmīgu visiem jauno sezonu!