Vērtējot tīrumus šā gada mainīgajā rudenī, lielas bažas radīja ūdens peļķes, kas ilgstoši saglabājās mikro reljefa zemākajās vietās. Lielākajā daļā šo vietu augsnes granulometriskais (mehāniskais) sastāvs bija mālsmilts vai smilšmāls, kam vajadzētu būt pietiekoši caurlaidīgam, lai liekais ūdens ātri iesūktos augsnes dziļākos slāņos. Izdarot rakumus šajās vietās, bija jākonstatē, ka augsne pat pēc lietus ir ļoti blīva un bezstruktūraina visā aramkārtā. Veikt rakumus varēja tikai ar lielu fizisku piepūli. Daudzos rakumos zem aramkārtas bija blīvs, nesadalījies salmu slānis, kas it kā atdalīja aramkārtu no apakškārtas.