Vidēji 168 kredītus mēnesī jeb 5,6 kredītus ik dienu bankas šīm nozarēm sniegušas šogad otrajā ceturksnī, kas ir par 92% vairāk, nekā pirmajā ceturksnī, liecina aplēses, izmantojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotos datus par banku sniegtajiem jaunajiem kredītiem nebankām – vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem, mājsaimniecībām. Šīm nozarēm otrajā ceturksnī bankas vidēji vienā kredītā sniegušas 46 300 latu, kas ir par 5% vairāk nekā pirmajā ceturksnī.

Dati par jaunizsniegtajiem kredītiem (to vidū var būt arī pārkreditēšanās gadījumi, kad klients no vienas bankas pārfinansē savu kredītu uz citu banku) liecina, ka otra aktīvāk kreditētā tautsaimniecības nozare otrajā ceturksnī bijusi transports un uzglabāšana, kurā strādājošiem uzņēmumiem bankas ik mēnesi sniegušas 144 kredītus (4,8 kredīti dienā), kas turklāt ir par 81% vairāk nekā pirmajā ceturksnī. Vidējā viena kredīta summa bijusi 41 300 latu.

Vidēji mēnesī 85 jaunus kredītus šā gada otrajā ceturksnī bankas izsniegušas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozares uzņēmumiem, kur vidējā viena kredīta summa bijusi 77 200 latu.

Savukārt vēl pirms krīzes visaktīvāk kreditētajā nozarē – operācijas ar nekustamo īpašumu – šogad vēl jūtama pasivitāte: šajā nozarē strādājošiem uzņēmumiem vidēji mēnesī otrajā ceturksnī izsniegti vien 17 kredīti, kas turklāt ir par 16% mazāk nekā pirmajā ceturksnī. Tiesa, vidējā viena kredīta summa gan ir nedaudz lielāka – 119 900 latu.

Dati liecina, ka uzņēmumu dalījumā pēc lieluma visvairāk vidēji mēnesī bankas sniegušas kredītus mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem – attiecīgi 309 un 238 kredīti mēnesī. Viena kredīta vidējā summa pārsniedz 50 000 latu

Tikmēr teju divi miljoni latu ir vidējā viena kredīta summa, ko šogad ik mēnesi bankas devušas kādam no lielajiem uzņēmumiem (tādu kredītu ik mēnesi bijis vidēji 19 šogad otrajā ceturksnī). Kopumā bankas otrajā ceturksnī vidēji mēnesī vietējiem uzņēmumiem izsniegušas 613 kredītus (jeb ik dienu ap 20 kredītiem), un viena kredīta vidējā summa bijusi 119 600 latu.

Ievērojami pieaugoša aktivitāte vērojama privātpersonu kreditēšanā: pieaug gan no jauna izsniegtu kredītu skaits mājokļu iegādei (un remontam), gan kredītu skaits patēriņa preču iegādei, gan norēķinu karšu un norēķinu kontu kredītu skaits.

Dati par otro ceturksni liecina, ka ik mēnesi vidēji jau teju 400 mājsaimniecības (jeb 13 mājsaimniecības dienā) saņēmušas mājokļa kredītus, kur viena kredīta vidējā summa bijusi 20 300 tūkstošus latu. Kredītu skaits audzis aptuveni par 42%, salīdzinot ar pirmo ceturksni.

Vienlaikus ik mēnesi teju 2900 kredītus ar vidējo summu 1090 latus bankas mājsaimniecībām devušas patēriņa preču iegādei, bet vēl ik mēnesi izsniegti teju 2000 norēķinu karšu un norēķinu kontu kredīti, kur vidējā summa bijusi krietni mazāka – 134 lati.

Kopumā pusgada laikā lielu daļu no banku tirgū kopumā izsniegtiem jauniem mājokļu kredītiem – vidēji 85 kredītus mājsaimniecības saņēmušas "Nordea bankā", tostarp 20% no jauniem darījumiem bijusi kredīta refinansēšana no citas bankas, tā "Nordea bankas" mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača.

No šā gada sākuma 70 līdz šā gada otrajā ceturksnī 100 pieaudzis "SEB bankas" izsniegto mājokļu kredītu skaits mēnesī, DB informēja bankā, kas vēl 2010. gada sākumā izsniedza vien 40 kredītus mēnesī. Jauno kredītu skaita pieaugumu par 30% banka nākamajos ceturkšņos gan vairs neparedz, tomēr "SEB bankas" vadītājs Ainārs Ozols pieļāva, ka 10% –15% mājokļu kredītu skaita pieaugums šā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, vēl ir iespējams.

Pēc viņa skaidrotā, banka savās prognozēs ņem vērā divus svarīgus avotus – pētījumus par mājsaimniecību potenciālo ieceri ņemt mājokļu kredītus un bankas analītiķu vērtējumu par mājokļu pieejamību, ņemot vērā mājokļu cenas, inflāciju, kurai palielinoties, vērtējumi kļūst arvien piesardzīgāki. Tāpat nākotnes prognozes šodien ietekmē arī kopējā nestabilā situācija pasaulē, kuras dēļ iedzīvotāji var atgriezties pie vēl rūpīgākas savu finanšu plānošanas.