„Jāņem vērā, ka dabasgāzes tarifu pieaugums skars ne tikai tos iedzīvotājus, kas izmanto dabasgāzi ikdienā, piemēram, plītī, ūdenssildītājā vai apkures katlā, bet arī tos iedzīvotājus, kas izmanto centralizēto siltumapgādi – apkuri un karsto ūdeni. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai Latvijas ģimeņu jau šobrīd jārēķinās ar iespējamo ikmēneša maksājumu pieaugumu nākamajā apkures sezonā,” saka Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto plītīs, palielinājies par 7 santīmiem kubikmetrā (no 0,48 līdz 0,55 Ls/m3), bet ģimenēm, kas izmanto dabasgāzi apkurei, – par 5 santīmiem (no 0,29 līdz 0,34 Ls/m3). Pieaugums galvenokārt saistīts ar nodokļu likumu grozījumiem, kas dabasgāzes piegādēm mājsaimniecībām atceļ pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi un piemēro akcīzes nodokli.

Atbilstoši statistikas datiem ģimenes, kas dabasgāzi izmanto plītīs un ūdenssildītājos – kopā aptuveni 386 tūkst. mājsaimniecību – šobrīd vidēji par dabasgāzi maksā 3 latus mēnesī. Līdz ar nodokļu paaugstināšanu ikmēneša rēķins šādai mājsaimniecībai palielināsies par 44 santīmiem jeb Ls 5,28 gadā. Savukārt mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto arī apkurei – aptuveni 48 tūkst. mājsaimniecību – un šobrīd par to mēnesī maksā vidēji 62 latus, rēķins palielināsies par aptuveni 11 latiem mēnesī jeb 130 latiem gadā.

„Tomēr šie ir vidējie rādītāji un daudzās mājsaimniecībās rēķins par dabasgāzi ir lielāks. Šīs ģimenes tarifu pieaugumu izjutīs visvairāk,” norāda Krampe.

Tabula. Dabasgāzes tarifu pieauguma ietekme atkarībā no mājsaimniecību patēriņa

Akcīzes nodoklis tiks piemērots arī dabasgāzei, ar kuru tiek saražota centralizēti piegādātā siltumenerģija, tāpēc jārēķinās, ka dabasgāzes tarifi pieaugs arī siltumapgādes uzņēmumiem un atbilstiši arī iedzīvotājiem pieaugs izmaksas par centrālo apkuri.

Saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības sniegtajiem datiem un prognozēm par naftas produktu cenām pasaules biržās, kopējais siltumapgādes pakalpojumu cenu pieaugums nākamajā apkures sezonā varētu būt 15–17% robežās, tajā skaitā 7–9% nodokļu izmaiņu dēļ.

Satistikas dati liecina, ka Latvijas mājsaimniecību budžetos maksa par siltumenerģiju (apkuri un karsto ūdeni) sastāda vislielāko komunālo maksājumu daļu – ziemas mēnešos maksājumi veido 80% no visiem komunālajiem maksājumiem. Tas liecina, ka tarifu pieaugums pat par pāris procentiem ģimenēm var radīt būtisku izmaksu pieaugumu.

"Vasara ir laiks, kad iedzīvotājiem ir iespēja sagatavoties nākamajai apkures sezonai. Ieteicams izvērtēt mājokļa siltumefektivitāti, veikt namu siltināšanas pasākumus. Vienlaicīgi ģimenēm jāapsver nepieciešamība veidot uzkrājumus apkures sezonai vai izvēlēties izlīdzinātos maksājumus par siltumapgādi un dabasgāzi, lai mazinātu siltumenerģijas rēķinu sezonalitātes ietekmi uz savas ģimenes budžetu," komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pārstāve Diāna Krampe.