Šajā tikšanās reizē ZM pārstāvji uzsvēra, ka mūsu valstij KLP kontekstā vissvarīgākais jautājums ir KLP tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem tiešo maksājumu aplokšņu noteikšanas kritērijiem un principiem. „Tiešo maksājumu aprēķināšana turpmāk vairs nevar tikt balstīta uz kritērijiem, kuri noteikti saskaņā ar vēsturiskiem ražošanas rādītājiem un atbalsta līmeņiem un kuri ir pretrunās ar esošajiem KLP mērķiem. Tiešajiem maksājumiem ir jākļūst labāk mērķētiem, balstītiem uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā godīgu un taisnīgu sadali starp ES dalībvalstīm,” sanāksmē norādīja ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš.  

            Latvija uzskata, ka tiešie maksājumi (TM) nākotnē saglabājami kā atbalsts, kas veicinās pārtikas nodrošinājumu, kompensēs lauksaimnieku izdevumus par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, nodrošinās ražošanas kapacitātes saglabāšanu, kā arī kompensēs sabiedriskā labuma sniegšanu un tā pieejamības izdevumus.

Sanāksmē arī analizēja KLP ieguldījumu Eiropas, tostarp arī Latvijas, lauksaimniecības attīstībā, norādot, ka KLP ir vecinājusi konkurētspējas palielināšanos, ienākumu stabilitāti. Tāpat tika analizētas KLP negatīvās puses, piemēram, esošo maksājumu veidu saistīšana ar veco maksājumu apjomiem un nespēja reaģēt krīzes situācijās. Tika atzīts, ka darbs ar KLP reformu ir jāturpina, pārskatot paveikto, pilnveidojot jau izveidotos instrumentus un izvirzot jaunus risinājumus.

Savukārt, diskusijā par lauku attīstības politiku, Latvijas pārstāvji norādīja, ka ES Lauku attīstības politikas būtiskākie izaicinājumi ir līdzvērtīgu darbības nosacījumu izveidošana un nodrošināšana lauku ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai un veselīgas konkurētspējas sekmēšanai. Tāpat svarīga ir lauku kā kvalitatīvas dzīves un darba telpas nodrošināšana, saglabāšana un attīstīšana. Latvija arī uzskata, ka KLP pēc 2013.gada jāsaglabā mazāk labvēlīgo apvidu maksājumi.

Atsevišķi sarunu bloki sanāksmē skāra tirgus instrumentu analīzi un KLP finansējuma apjomu ES budžeta 2014.-2020.gadam pārskatīšanā.

Sanāksmes noslēgumā Latvijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Lielbritānijas pārstāvji vienojās, ka darbs pie KLP vienkāršošanas jāturpina vēl aktīvāk, kā arī jāstrādā pie jaunas tiešo maksājumu sistēmas un lauku attīstības politikas izveides.