Ivars Šmits, Nordea Finance valdes priekšsēdētājs:

„Lauksaimniecība ir un būs viena no Latvijas ekonomikas pamatnozarēm. Tāpēc 2008. gadā Nordea Finance papildus līzinga un faktoringa produktiem izstrādāja arī aizdevumu, kas ir īpaši pielāgots lauksaimniecības pašgājējas un uzkabes tehnikas finansēšanai, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu.

2009. gadā aizdevumu zemniekiem piedāvājām sadarbībā ar trim mūsu partneriem – lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem. Finansējām ap 40 tehnikas vienībām. No šā gada pavasara Nordea Finance aizdevuma produkts būs pieejams pie septiņiem lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem.

Priekšnosacījums aizdevuma piešķiršanai ir zemnieka līgums ar LAD par fondu finansējuma piešķiršanu konkrētās tehnikas vienības iegādei.

Otrs nosacījums ir tehnikas iegāde pie Nordea Finance sadarbības partnera. Izvērtējot aizdevuma piešķiršanu, Nordea Finance vērtē lauku uzņēmēja darbības vēsturi, finansiālo stāvokli, saistības, esošo naudas plūsmu, apstrādātās platības, dzīvnieku skaitu, esošo tehnikas parku un priekšrocības, ko dos jaunas tehnikas iegāde.”

Juris Cebulis, Hipotēku bankas Atbalsta programmu pārvaldes ALTUM vadītājs:

„Kā zināms, pēc Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra lēmuma par Hipotēku bankas pakāpenisku pārveidi par pilna spektra attīstības banku pieņemšanas saskaņā ar koncepciju un atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām Hipotēku banka pārtraukusi jaunu komerckredītu izsniegšanu un kreditēšanu turpina tikai valsts atbalsta mērķprogrammu ietvaros. Šajās programmās atbalstāmās nozares nosaka attiecīgajai programmai apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi, kuros iestrādātas arī Eiropas Komisijas regulu prasības. Patlaban Ministru kabinets nav apstiprinājis nevienu programmu, kurā būtu pieejams finansējums lauksaimniekiem. Ir apstiprinātas programmas citās nozarēs, taču tajās lauksaimniecība un akvakultūra ir starp izslēgtajām nozarēm. Vienlaikus mēs apzināmies reālo situāciju lauksaimniecībā un pilnībā izprotam problēmas, ar kurām lauksaimnieki saskaras. No savas puses banka dara visu iespējamo, lai situāciju mainītu. Jau 2009. gada beigās Hipotēku banka un Zemkopības ministrija sāka konsultācijas par iespējamo programmu izstrādi un ieviešanu lauksaimniecības kreditēšanai. Pašlaik norit aktīvs darbs pie tādas programmas izstrādes, kas paredz investīcijas lauksaimniecībā un lauku vidē. Hipotēku banka ir akcentējusi, ka pašlaik jo īpaši svarīgi ir nodrošināt apgrozāmos līdzekļus.

Hipotēku banka ir atkārtoti vērsusies personīgi pie zemkopības ministra un finanšu ministra ar lūgumu rast risinājumu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.”

Andris Kirstuks, VAS Lauku attīstības fonds valdes priekšsēdētājs:

„VAS Lauku attīstības fonds garantē banku kredītus atbilstoši Ministru kabineta 07.07.2009. apstiprinātajiem noteikumiem Nr. 746 Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība. Noteikumi nosaka atbalstāmos pasākumus un aktivitātes, kā arī garantiju maksimāli pieļaujamo lielumu. Saskaņā ar šiem noteikumiem fonds var garantēt arī tehnikas iegādei un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai ņemtos kredītus.”

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome:

„Finanšu jautājumu risināšana vienmēr bijusi smaga, lauksaimniecības nozarē jo īpaši. Neprognozējamo laika apstākļu dēļ ne vienmēr var iegūt plānoto ražu un realizācijas ieņēmumus, līdz ar to plānotais finansējuma apjoms nav zināms un prognozējams. Lai iegūtu augstas ražas, zeme pienācīgi jāapstrādā, jādod vajadzīgās mēslojuma devas un augu aizsardzības līdzekļi. Savukārt te rodas absurda situācija, ka ne vienmēr ir iespēja iegādāties vajadzīgos resursus, ja nav gūti ienākumi, ko ietekmē ne tikai ražas apjoms, bet arī attiecīgās kultūras cenas pasaules tirgos.

Šogad minerālmēslu cena solās būt zemāka, taču attiecībā pret prognozēto graudu iepirkumu cenu un tagad valdošo ekonomisko situāciju lauksaimniekus negaida īpaši labāka situācija, jo banku neuzticēšanās un piesardzība pret jebkāda veida klientiem neatkarīgi no tā, vai tas ir lauksaimnieks vai cita veida uzņēmējdarbības veida pārstāvis, ir augusi. Līdz ar to lauksaimniekiem jārēķinās ar esošajiem apstākļiem un banku nostāju. Visticamāk, bankas kredīta izsniegšanu balstīs uz saimniecību rādītājiem un līdzšinējo sadarbību. Iespējams, finanšu resursu nepietiekamības un kredītu nesaņemšanas gadījumā daudzu saimniecību sējumi paliks bez papildu mēslojuma vai saņems daudz mazākas devas, nekā plānots, kas, protams, būtiski ietekmēs arī nākamā gada ražu. Lai gan patiesā situācija uz lauka
 atklāsies tikai pavasarī, kad būs nokususi sniega sega, būs redzama ziemāju pārziemošanas kvalitāte, un no tā arī daļēji varēs secināt par gaidāmo ražu apjomiem.”

Sandra Stricka, Valkas rajona lauksaimnieku apvienības vadītāja:

„Zemniekiem, kas ir kāda kooperatīva biedri, situācija ir labāka, jo vajadzīgo var iegādāties caur kooperatīvu, slēdzot trīspusējus līgumus. Runājot par kredītu apgrozāmajiem līdzekļiem no bankām, situācija nav vienkārša. 2009. gada iepirkuma cenas parādīja, ka liela daļa zemnieku nespēj norēķināties ar bankām un šogad, nezinot, kādas būs iepirkuma cenas pārdodamajai produkcijai, nemaz neuzdrošinās iet uz bankām. Kopumā jāskatās uz valsts politiku, uz atbalstu uzņēmējdarbībai. Līdzekļi netiek novirzīti uzņēmējdarbības kreditēšanai, subsīdijas tiek samazinātas, nodokļi palielināti.Latvijas Hipotēku un zemes banka ir valsts banka, kuras uzdevums bija atbalstīt uzņēmējus, bet tas netiek darīts. Nezinu nevienu zemnieku, kurš būtu prasījis kredītu apgrozāmajiem līdzekļiem, jo bankas prasa ļoti lielu nodrošinājumu.”

Kārlis Danēvičs, SEB bankasKreditēšanas pārvaldes vadītājs:

„Minerālmēsli, sēklas, augu aizsardzības līdzekļi utt. ir uzņēmuma resursi, kas ir nepieciešami ikdienas darbu veikšanai un kas definējami kā uzņēmuma apgrozāmais kapitāls. Līdz ar to, ja runājam par šādu lauksaimniecībā izmantojamo resursu finansēšanu, no bankas produktu viedokļa tam ir piemērota kredītlīnija vai kredīts apgrozāmajiem līdzekļiem. Pēc būtības SEB bankas kreditēšanas piedāvājums lauksaimniekiem nav mainījies: biznesa ikdienas darba nodrošināšanai un attīstībai bija un ir pieejami kredīti, kredītlīnija, līzings, faktoringa pakalpojumi.

Kredītlīnijas un kredīta apgrozāmajiem līdzekļiem piešķiršana ir standarta procedūra, un lauksaimniecības nozares pārstāvjiem netiek izvirzītas papildu prasības, kas kreditēšanas procesu padarītu atšķirīgu no citu jomu finansēšanas. Lai saņemtu bankas finansējumu, lauksaimniekam jāiesniedz bankā nepieciešamie dokumenti, ko bankas darbinieks izvērtē, un tad tiek pieņemts lēmums par kredīta piešķiršanu. Lai lēmumsbūtu pozitīvs, mums jābūt pārliecībai par naudas plūsmu, stabiliem un prognozējamiem rezultātiem, uzņēmējam jānodrošina pietiekami liela paša ieguldījuma daļa, kas liecinātu par viņa ilgtermiņa interesi, realizējot konkrētu projektu.

Lauksaimniecības nozare ir viena no aktīvāk finansiāli atbalstītajām jomām: 2009.gadā  SEB banka tādu nozaru kā lauksaimniecība, mežistrāde un zivkopība attīstībai piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 15 miljonu latu, savukārt SEB līzings lauksaimniecības tehniku finansējis nepilnu 600 tūkstošu latu apmērā.”

Aivars Lapiņš, Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktors:

„Vēlamies pēc iespējas ātrāk iedarbināt kredītu iespējamību lauksaimniekiem. Proti – būvniecībai ar pietiekami zemām likmēm. Tāpēc kopā ar atbildīgajām institūcijām izlēmām – virzīt lēmumu par iespēju no ES struktūrfondu programmām līdzekļus novirzīt kredītfondam, kur ar zemiem procentiem būtu iespējams saņemt kredītus. Un bankai nebūtu argumenta, ka finanšu resursu nav, jo tos mēs nodrošināsim ar šo fondu palīdzību. Sākotnēji strādāsim ar Hipotēku banku, atstājot iespēju arī citām bankām, ja būs tāda vēlēšanās.

Ministrijas dalība šajā procesā, protams, ir duāls jautājums. Kāds teorētiķis varētu iebilst par to, ka mēs jaucam tirgu, jo finanses it kā ir, bet mēs vēlamies dot signālu, lai nebūtu jāmokās ar argumentiem, ka bankām lauksaimniecībai resursu nav. Runājot praktiski, lauksaimniekiem pieeja šiem kredītiem nebūs iespējama ātrāk kā vasarā. Patlaban par šo jautājumu ļoti veiksmīgi norit sarunas ar Eiropas Komisiju, viņi sola divu mēnešu laikā pieņemt savus lēmumus, savukārt mēs līdztekus, lai nekavētu procesu, runājam par noteikumiem un pārējām lietām, kas atkarīgas no mums.

Kopējais finanšu apjoms kredītiem patlaban tiek plānots, novirzot 20–40% līdzekļu no katras programmas. Kredīti būs pieejami tieši tādiem pašiem investīciju projektiem kā Lauku atbalsta dienestā līdz šim sniegtajos atbalsta pieteikumos. Proti, par pārējiem (t.s. neattaisnotajiem izdevumiem) kā līdz šim būs jāvienojas ar banku un tam Lauku attīstības programmas kredītfonda resursus izmantot nevarēs.”

Ģirts Vinters, SIA Pohjola Finance Pārdošanas daļas vadītājs:

„SIA Pohjola Finance joprojām aktīvi finansē lauksaimniecības projektus un pēdējā gada laikā izvirzījusies par vadošo šīs nozares finansētāju. Lauksaimniekiem tiek piedāvāti dažādi finanšu pakalpojumi gan lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un transporta līdzekļu iegādei, gan arī sezonas finansējums izejvielu iepirkšanai. Aktīvi tiek finansēti projekti, kuru realizācijai piesaistīti ES struktūrfondu projekti. Tāpat esam sākuši arī vieglo automašīnu finansēšanu uzņēmumiem un lauku saimniecībām.

Ņemot vērā, ka SIA Pohjola Finance pieder lielai Somijas bankas grupai, kam ir augsti kredītreitingi, tai pieejamie kredītresursi ir par salīdzinoši zemu cenu, un tas ļauj arī klientiem piedāvāt pievilcīgus kreditēšanās noteikumus. Tas ir kļuvis īpaši aktuāli patlaban, kad LAD vairs nekompensē zemniekiem par tehnikas finansējumu samaksātos procentus.

Pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu un piedāvātajiem nosacījumiem, izvērtējam uzņēmumu finanšu rādītājus, ieņēmumu pietiekamību plānoto saistību atmaksāšanai, īpašnieku un vadītāju pieredzi nozarē, uzņēmuma attīstības tendences. Sekojam arī līdzi situācijai lauksaimniecības sektorā un izvērtējam, vai konkrētā uzņēmuma finanšu datu izmaiņas ir līdzīgas vai atšķirīgas no citiem tirgus dalībniekiem. Ja uzņēmums atbilst minētajiem kritērijiem un tam nav bijis negatīvu ierakstu kredītvēsturē, finansējums tiek piešķirts.

Pašlaik pēc salīdzinoši klusākiem ziemas mēnešiem vērojam klientu aktivitātes paaugstināšanos, kas tehnikas finansēšanas nozarē raksturīga pavasarī. Šogad papildu motivāciju tehnikas iegādei dod apstiprinātie ES fondu projekti un plānotās jaunās programmas ar salīdzinoši augstu atbalsta intensitāti.”