Saimnieks LV KONTAKTI | Žurnāls Saimnieks LV | Žurnāls Dārzs un Drava | Mūsu pasākumi |
Sākums | Notikumi | Katalogs | Sludinājumi | Foto | Video | Noderīgas saites | Satura abonēšana | Žurnālu abonēšana | Meklēšana  

Piektdiena, 25. aprīlis, 2014
Vārdadienas: Līksma, Bārbala
 Ieeja reģistrētiem lietotājiem
 Reģistrēties (bezmaksas)
AgronomijaAgroķīmijaLopkopībaMežsaimniecībaZivsaimniecībaZirgkopībaDārzkopībaVideTehnikaBioloģiskā saimniekošanaPārtikaNekustamais īpašumsEkonomika un finansesSabiedrība un politikaEiropas lietasIzglītībaNotikumu kalendārsOrganizācijasPublikācijasKonkursiSaimnieksLV
Saimnieks.lv apmeklētāji:
0 lietotāji / 17 viesi

Seko mums: 

Kas ir progresīvais nodoklis

Autors: Zanda Radziņa, LBL , pievienots: otrdien, 07. apr. '09, 16:25

Par progresīvo nodokli daudz runā pirms vēlēšanām. Tam ir piekritēji un oponenti, bet nekad publiski nav izskaidrots, kas tas tāds ir.


Progresīvo likmju būtība ir tāda, ka nodokļu slodze starp maksātājiem tiek sadalīta atbilstoši nodokļu bāzes lielumam. Jo lielāka bāze, jo augstāka likme. Progresīvās likmes atbilst Ādama Smita maksātspējas principam, kas balstīts uz vienlīdzīgas ziedošanas (upurēšanas, zaudēšanas) koncepciju. Šī teorija aizstāv viedokli, ka progresīvas likmes nodrošina maksātspēju interešu aizstāvību. Valstis (piemēram, Zviedrija), kurās ir progresīvā nodokļa sistēma, atbalsta un aizsargā mazturīgos slāņus, un balstās uz taisnīguma principiem. Progresīvās likmes arī tiek izmantotas, lai zināmā mērā ierobežotu lielražošanas attīstību un lielkapitāla rašanos valstī, ja tas nav vēlams. Visbiežākais arguments, kas tiek minēts par sliktu progresīvajiem nodokļiem ir tāds, ka progresīvās likmes   bremzē progresu un attīstību, jo situācijā, kad intensīvāka darba rezultātā ir gūti lielāki ienākumi, valsts ar paaugstinātu likmi nodokļu veidā iekasē lielāku daļu.

         Saistībā ar progresīvo likmi ir jārisina vēl viena problēma. Parasti diskutē pa vienas likmes darbības robežām un par to, par cik procentiem būs palielināta nākamā likme. Ekonomistu pētījumi parāda, ka šajā ziņā ir jābūt uzmanīgiem un konkrētie skaitļi jābalsta uz rūpīgiem aprēķiniem. Jāpārzina sabiedrības sadalījums atkarībā no ienākumu un bagātības lieluma, jāizmanto vidējā dzīves līmeņa, cenu, inflācijas un citi makroekonomikas rādītāji. Šādā veidā var nonākt pie optimālajiem rādītājiem.

Tradicionāli par progresīvā nodokļa ieviešanu ir kreisi orientētas partijas, bet labējās partijas ir pret. Piemēram, Ainārs Šlesers tiekoties ar vēlētājiem teica, ka Latvijā nevar ieviest progresīvo nodokli, par iemeslu minot, ka Latvija tam neesot gatava.

Par progresīvo nodokli un tā ieviešanu Latvijā runas aktualizējās pirms 9. Saeimas vēlēšanām. Progresīvo ienākumu nodokli ieviest solīja Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kura vienmēr ir bijusi par progresīvo nodokli. LSDSP savā „Ekonomikas un finanšu politikas” programmā raksta, ka ar nodokļu sistēmas palīdzību jāveic ienākumu pārdale sabiedrībā, atbalstot vidusslāni un sociāli neaizsargāto daļu; ir jāievieš progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis, vienlaikus samazinot ienākumu nodokli personām ar zemiem ienākumiem. LSDSP piedāvā potenciālās likmes diapazonā no 15% zemāk atalgotajiem līdz 35% augstāk atalgotajiem. Tas ir viens no paņēmieniem, lai valstī būtu bezmaksas augstākā izglītība un medicīnas aprūpe.

Ieviešot progresīvo nodokli valsts neko nezaudēs, jo to daļu, ko nesamaksās trūcīgie iedzīvotāji, samaksās bagātie iedzīvotāji. Un tā nav nekāda atruna, ka šī sistēma ir grūti administrējam un sarežģīta. Tas nav zinātniski vai empīriski pierādīts, bet vispārzināms, ka bagāti cilvēki lobē savas intereses un nevēlas maksāt vairāk, respektīvi, lielākus nodokļus. Progresīvo nodokli atbalstīs nabadzīgi cilvēki, bet neatbalstīs turīgie un bagātie cilvēki.

 

Viedokļi, kas līdz šim izskanējuši par progresīvā nodokļa ieviešanu :

 

Juris Paiders, www.nra.lv :

Progresīva nodokļa ieviešana samazina patēriņu, neizraisot valsts ienākumu samazinājuma lavīnu. 2008. gada decembrī vajadzēja nevis par 25% samazināt darba algas, bet bija nekavējoties jāievieš progresīvs ienākuma nodoklis. Kaut vai tikai valsts un pašvaldību sistēmā strādājošajiem. Prasība samazināt valžu locekļu algas samazina nodokļu ieņēmumus. Ja visas algas virs 1000 latiem mēnesī tiktu apliktas ar papildus 10 procentu nodokli (no summas, kas pārsniedz 1000 latu), bet visas algas virs 2000 latiem mēnesī ar papildus 25 procentu nodokli, tad šāds patēriņa samazinājums skartu visus sektorus, arī privāto. Kas to traucēja? Tikai ierēdniecības nevēlēšanās gatavot likumprojektus, kuri nav izdevīgi pašiem.

 

Jaunais laiks ( www.jaunaislaiks.lv atbilde uz lasītāja jautājumu, kad beidzot ieviesīs progresīvo nodokli )

Šajā situācijā progresīvā nodokļa  ieviešana tikai veicinātu t.s. aplokšņu algas un cita veida izvairīšanos maksāt nodokļus principā.

 

Georgs Andrejevs, Eiropas Parlamenta deputāts

Latvijā plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem ir pārāk liela, tāpēc viens no risinājumiem būtu radikāli mainīt nodokļu sistēmu, ieviešot progresīvo ienākumu nodokli. Eksperti saka, ka tas esot par daudz sarežģīti. Tomēr es domāju, ka ekonomisti to varētu atrisināt. Ir valstis, kurās tas [progresīvais ienākumu nodoklis] ir, lai izpēta to pieredzi. No manis, kā no mediķa, to nevar prasīt, bet kā cilvēks es jūtu, ka tas palīdzētu Latvijā veidoties vidusslānim, kas ir ļoti vājš, un mazliet atbalstītu zemāk apmaksātos

 

Ilze Sproģe, ekonomikas maģistre, LU pasniedzēja  

Daudz tiek debatēts arī par IIN diferencēšanu atkarībā no ienākuma lieluma - tā ir bijis Latvijā visos laikos līdz pat 1995.gadam. Diemžēl politiķiem ir liels pretarguments, ka to Latvijā nevar realizēt, jo "progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (PIIN) sistēmas atcelšanu Latvijā veicināja komplicētā un laikietilpīgā nodokļu administrēšana, kas bija nepieciešama, lai nodrošinātu PIIN sistēmas funkcionēšanu" (Labklājības ministrijas pētījums "Optimāla, nodarbinātību veicinoša nodokļu un pabalstu sistēma", 116. lpp.). Tiešām oriģināls arguments… Līdz 1995.gadam Latvijā varēja un citviet pasaulē joprojām var realizēt progresīvo nodokļu sistēmu, bet pie mums nevar Neslēpsimies vientiesībā! Iemesls progresīvās nodokļu sistēmas neieviešanai ir nevēlēšanās lielo ieņēmumu guvējiem maksāt nodokļos vairāk. Daļēja progresīvā nodokļa aizvietošana iedzīvotāju ienākuma nodoklim un sociālajam nodoklim varētu būt neapliekamā ienākuma sliekšņa palielināšana. Tā, piemēram, palielinot iedzīvotāju ienākuma neapliekamo summu no 80 līdz 100 latiem, varam samazināt nodokļus par pieciem latiem, kas reizē ir algas palielinājums. Paceļot neapliekamo ienākumu līmeni līdz 170 latiem, tas ir par 90 latiem, ienākumu palielinājums uz nodokļu samazinājuma rēķina būtu 22,50 latu. Kopā valstī tas gadā būtu 150 vai 270 milj. latu. Lai sabalansētu budžetu, neapliekamo minimumu var necelt tik radikāli, bet pakāpeniski.

Nils Ušakovs, partija Saskaņas centrs

mēs piedāvājam ienākumu nodokļa likmi aprēķināt pēc progresīvās metodes. Nodokļu samazināšana uzņēmējdarbībai dod biznesmeņiem iespēju ja ne attīstīties, tad vismaz pārdzīvot krīzi. Tomēr vienlaikus privāto ienākumu līmenī būs godīgi, ja cilvēki, kas daudz nopelna, dalās ar visu pārējo sabiedrību.
Progresīvā nodokļa līkni piedāvājam sekojošu :

Parastā likme tiek samazināta līdz 20%.
Tiek ieviesta 25% likme ienākumiem virs 15 000 latu gadā.
Tiek ieviesta 30% likme ienākumiem virs 25 000 latu gadā.
Tiek ieviesta 35% likme ienākumiem virs 50 000 latu gadā



  

Skatīt komentārus (1)

Ievietot komentāru:
Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!
Žurnāli:


Foto:

Trīs suņu meitenes gaida ...
Video:

Noslēdzies lauku jauniešu ...




© Saimnieks LV. Pārpublicējot atsauce uz Saimnieks LV obligāta