Kā zināms, Latvija kategoriski nepiekrīt Eiropas Komisijas (EK) pašreizējam priekšlikumam par tiešo maksājumu apjomu dalībvalstu lauksaimniekiem  nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam, saskaņā ar kuru Latvijas lauksaimnieki arī turpmāk tiktu diskriminēti ar viszemākajiem tiešajiem maksājumiem un būtu nostādīti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos attiecībā pret citu dalībvalstu lauksaimniekiem. Latvijas prasība Kopējās lauksaimniecības politikas reformas tiešo maksājumu jautājumā ir, ka pēc 2013. gada  jānosaka, ka katrai dalībvalstij būtu jāsaņem vismaz 80 procenti un ne vairāk par 120 procentiem no ES vidējā līmeņa.

„Mēs turpināsim aizstāvēt savas prasības par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem. Diemžēl Eiropas Komisija joprojām turpina ignorēt pašas pasludināto mērķi par tiešo maksājumu līdzsvarošanu dalībvalstu lauksaimnieku starpā. Latvija neatkāpsies no prasības, ka nākotnes tiešo maksājumu sistēma ir jābalsta uz objektīviem, reālo situāciju raksturojošiem kritērijiem, tādiem kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju un izmaksas lauksaimniecības zemes saglabāšanai. Latvijai nav pieņemama vēsturisko kritēriju izmantošana tiešo maksājumu aprēķināšanā nākotnē, pie kā tik ļoti vēlas turēties Eiropas Komisija,” norāda zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Zemkopības ministrei Briselē paredzēta tikšanās ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Kazi Starkeviču. „Ir svarīgi, lai prasībā par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem Baltijas valstu zemkopības ministri strādātu kopā. Ceru, ka Baltijas valstis  turpmāk cīņā par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem cīnīsies vēl ciešāk plecu pie pleca, jo trim valstīm vienoti panākt sava viedokļa uzklausīšanu ir vieglāk, nekā cīnoties katrai atsevišķi. Līdzīgi domājošām valstīm ir jāturas kopā, esmu gandarīta par līdzšinējo sadarbību Kopējās lauksaimniecības politikas reformas jautājumos ne tikai starp Baltijas valstu zemkopības ministriem, bet arī premjerministru un valstu vadītāju līmenī. Šis jautājums ir nozīmīgs mums visiem,” uzsver Laimdota Straujuma.