---

---

Pagaidām vēl nav skaidrības, vai Eiropas Komisija (EK) pagarinās prasību ieviešanas termiņu, kas beidzas šā gada 31. decembrī. Atbildīgie dienesti gan norāda, ka par ES prasībām lauksaimnieki bija informēti laikus, turklāt bija noteikts pārejas periods.
Noskaidrots, ka, piemēram, Variņu pagasta lauksaimniecības uzņēmuma "Palsa" putnu ferma darbosies vēl tikai dažas nedēļas un oktobrī savu darbību pārtrauks. Putnu fermas apsaimniekotāja SIA "Palsa" valdes priekšsēdētājs Aivis Aizsilnieks stāsta, ka galvenais iemesls putnu fermas darba pārtraukšanai ir fakts, ka nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā Eiropas Savienības prasības par dējējvistu labturību. Tā kā šīm prasībām atbilstošu, modernu sprostu ieviešanai vajadzīgi lieli finanšu ieguldījumi, uzņēmuma vadība pieņēmusi lēmumu pārtraukt olu ražošanu.

Aizsilnieks uzsver, ka, iespējams, modernizācijai labvēlīgs lēmums tiktu pieņemts gadījumā, ja fermas ēkas būtu salīdzinoši labākā stāvoklī, taču tās ir novecojušas gan morāli, gan fiziski, tāpēc olu ražošana tiks pārtraukta.

Tomēr "Palsa" attīsta jaunas fermas būvniecību, kur paredzētas vietas 500 govīm un tajā darbu varētu rast arī astoņi vistu fermas darbinieki, kas jau oktobrī paliks bez darba. Govju fermas celtniecību SIA "Palsa" paredzējusi pabeigt līdz šā gada beigām.

Jaunās ES prasības attiecas arī uz citām mazajām putnu fermām, kur dējējvistu novietnes vēl nav modernizētas. Kā DB norādīja SIA "Nīckrasti" īpašniece Rasma Kalna, viņas vadītajam uzņēmumam vēl būtu nepieciešami 5 – 6 tūkstoši latu, lai izpildītu ES normatīvus, taču šobrīd ar investīcijām esot ļoti sarežģīti.

"Ļoti smagi iet. Visu gadu putnkopība bija smagā situācijā augsto izmaksu un zemo olu cenu dēļ. Tikai tagad situācija pamazām sāk stabilizēties, lai gan putnu barība joprojām ir dārga," skaidro Kalna. "Nīckrasti" jau iepriekš modernizējušies, bet pilnīgai prasību izpildei vēl vajadzīgas ligzdas un laktas.

Kalna cer, ka izdosies izķepuroties. Uzņēmēja prognozē, ka daļai mazo ražotāju izdosies noturēties, jo ir pāris uzņēmumu, kuri līdz šim nav izmantojuši kredītus, un tiem būšot salīdzinoši vieglāk turpināt darbu.

Augsto izmaksu dēļ jau šā gada pavasarī darbu pārtrauca Mārupes lauksaimniecības centrs, kas iepriekš ražoja tā saucamo laimīgo jeb brīvos apstākļos turēto vistu olas.

Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītājs Valdis Grimze laikrakstam norāda, ka "esam diezgan gatavi", lai ieviestu nepieciešamās ES prasības. Asociācijas vadītājs mierina, ka Latvija bez olām nepaliks, jo lielākais olu ražotājs AS "Balticovo" jau modernizējies un tā jaudas ir pietiekamas, lai nodrošinātu vietējo tirgu un eksporta apjomus.

Pagaidām gan nav skaidrs, kas notiks ar tiem mazajiem ražotājiem, kas ES prasības nevarēs izpildīt. Viens no iespējamiem variantiem varētu būt tāds, ka prasības neizpildījušie uzņēmumi saražoto drīkstētu realizēt tikai vietējā tirgū. Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Liene Ansone DB skaidro, ka par šo jautājumu, visticamāk, tuvākajā laikā vēl gaidāmas diskusijas. Jau pērn atsevišķas valstis, piemēram, Polija, aicinājušas ieviest vēl vienu pārejas periodu, taču EK nav piekritusi. Baltijas valstis šim aicinājumam nepievienojās, jo jau iepriekš Latvija, Lietuva un Igaunija kopīgi ar ziemeļvalstīm vienojušās, ka pārejas periods nav nepieciešams, jo tas kropļotu konkurenci un būtu netaisnīgi pret tiem ražotājiem, kas prasību ieviešanā ieguldījuši ne mazums līdzekļu.

Eiropas Parlaments strikti nostājas pret pārejas perioda pagarināšanu, jo jaunajām dalībvalstīm tika doti astoņi gadi, lai prasības ieviestu. Aprēķini liecina, ka olu ražošanas izmaksas tiem ražotājiem, kuri izmanto uzlabotus būrus, ir par 8 –13 % augstākas salīdzinājumā ar tiem, kuri izmanto parastos būrus, un attiecīgās ienākumu atšķirības ir 3 – 4 %. Eiropā vismaz 30% no visiem olu ražotājiem dalībvalstīs nevarēšot izpildīt prasības.

Kā skaidro Ansone, ZM jau pirms diviem gadiem veikusi olu ražotāju aptauju, un lielākā daļa norādījusi, ka ES prasības spēs ieviest līdz šā gada beigām. Taču pagājušajā gadā atsevišķi olu ražotāji lūguši prasības pārskatīt. Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sniegto informāciju šobrīd Latvijā ir septiņas putnu novietnes, kas dējējvistas tur neuzlabotos sprostos – no kopējā dējējvistu skaita tas veido 8,5%. PVD zina teikt, ka daļa no šiem uzņēmumiem ražošanu plāno pārtraukt. Eiroparlaments lūdzis EK ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim iesniegt to olu un olu produktu ražotāju, pārstrādes uzņēmumu un mazumtirgotāju sarakstu, kuri neievēro attiecīgās direktīvas prasības.

---