„Austrijas kolēģim darīšu zināmu Latvijas viedokli par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Mēs joprojām uzskatām, ka, aprēķinot dalībvalstīm nākotnes platību maksājumu aploksnes, ir jāatsakās no vēsturisko ražošanas rādītāju kā kritēriju izmantošanas un, ka nākotnes tiešo maksājumu sistēma ir jābalsta uz objektīviem, reālo situāciju raksturojošiem rādītājiem, tādiem kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, izmaksas lauksaimniecības zemes saglabāšanai, piemēram, lauksaimniecības tehnikas izmaksas, amortizācija, degvielas izmaksas. Lai platību maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem, Latvija ierosina noteikt minimālo tiešo maksājumu līmeni vismaz 85 procentu apmērā no Eiropas Savienībā vidējā, ko jāsaņem ikvienai dalībvalstij, kā arī maksimālo 120 procentu apmērā no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā, ko nedrīkst pārsniegt,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

ES dalībvalstu diskusijas par budžetu notiks visu 2012. gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.