ES fondu apguvi uzraugošajā ministrijā norāda, ka otrajā pusgadā apguve paredzama straujāka, taču ir svarīgi, lai ministrijas jau šobrīd plāno vairākus soļus uz priekšu, nodrošinot pēc iespējas sabalansētāku ES fondu projektu finansējuma apguvi gada laikā un izvairoties no administratīvā sloga pēdējos gada mēnešos.

Visvairāk finansējumu ES fondu projektiem nav apguvusi Izglītības un zinātnes ministrija - 6,4 miljonus latu jeb 14% no pārskata perioda plāna, Satiksmes ministrija (SM) - 2,8 miljonus latu jeb 5,7%, Ekonomikas ministrija (EM) - 1,3 miljonus latu jeb 9,7%, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) - 1,2 miljonus latu jeb 4,7%, kā arī Kultūras ministrijas (KM) - 0,8 miljoni latu jeb 26,8%.

Tāpēc FM rosina nozaru ministrijas, īpaši SM, EM, KM un VARAM izvērtēt budžeta izpildes prognozes, kas šobrīd liecina par atkāpēm no sākotnēji plānotā, un izvērtēt iespējas pārstrukturēt līdzekļus starp aktivitātēm sava budžeta ietvaros vai arī iesniegt FM līdzekļu pārdales pieprasījumu. Tas nepieciešams, lai finansējumu, kuru varētu neapgūt, ieskaitītu atpakaļ budžetā ārvalstu finanšu palīdzības rezerves programmā un to pēc tam ar FM lēmumu varētu pārvirzīt citiem projektiem.

FM norāda, ka tas ir svarīgi, lai izvairītos no finansējuma "iesaldēšanas" ministriju programmās un laicīgi atbrīvotu finansējumu jaunu projektu īstenošanai. Tā piemēram, IZM jau izvērtējusi savu situāciju un rezerves programmā atgriezusi 10 miljonus latu, ko tagad varēs izmantot citu nozaru ES fondu projektu finansēšanai.

Informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izpildi šā gada sešos mēnešos ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu jomā FM ceturtdien iesniegusi Valsts sekretāru sanāksmē.

Sagatavots pēc portāla www.delfi.lv informācijas. Publicitātes foto.