Eiroparlamenta deputāti ar Saeimas deputātiem, lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un J.Dūklavu diskusijā apmainījās ar viedokļiem par KLP mērķiem pēc 2013.gada, tirgus kopējās organizācijas darbības principiem, finanšu pārdali lauku attīstības politikai, šīs politikas lomu un vietu KLP pēc 2013.gada, kā arī KLP finansējuma apjomu ES 2014.-2020.gada budžetā. Tāpat EP pārstāvji tika iepazīstināti ar Latvijas lauksaimniecības politikas virzieniem un šā brīža aktualitātēm nozarē.

Diskusijā Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš un ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe skaidroja, kā vēsturiski veidojies netaisnīgais tiešo maksājumu līmenis Latvijai, kas ir ievērojami zemāks kā citās dalībvalstīs. Amatpersonas norādīja, ka nākotnē tiešo maksājumu politikā jāatsakās no vēsturisku ar ražošanu saistītu kritēriju izmantošanas finanšu aplokšņu aprēķināšanā, jo šie kritēriji nav saskanīgi ar lauksaimniecības politikas mērķiem, kuri tiek īstenoti ar tiešajiem maksājumiem.

Kā zināms, Latvija šobrīd saņem vismazākos platībmaksājumus starp ES dalībvalstīm, tas ir – 93 eiro uz hektāra. Vidēji ES dalībvalstis saņem 276 eiro uz hektāra, tostarp – visaugstākos maksājumus saņem Nīderlande, t.i. – 607 eiro uz hektāra. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka šāda maksājumu atšķirība acīmredzami rada negodīgu konkurenci un kropļo brīvo tirgu. 

Iepazīstinot klātesošos ar to, kādu Latvija redz KLP pēc 2013.gada, A.Lapiņš uzsvēra: „Latvijai, pirmkārt, vissvarīgākais jautājums ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanu, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem.” Tāpēc Latvija uzskata, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai. Tāpat arī nepieciešams pārskatīt risku pārvaldības jeb drošības tīkla instrumentus un sekmēt lauksaimniecības produkcijas noietu ES iekšējā tirgū un ārējā tirgū, kas palielinātu ES lauksaimniecības sektora konkurētspēju un piekļuvi globālajiem tirgiem. Savukārt iespējamo 2014.-2010.gada ES budžeta samazinājumu varētu attiecināt uz ES dalībvalstīm, kuras esošajā plānošanas periodā saņem finansējuma apjomu virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa, nepieļaujot mazāk attīstīto valstu un reģionu atbalsta samazinājumu.

            Diskusijas noslēgumā EP Lauksaimniecības komitejas delegācijas vadītājs Alberts Dess pateicās zemkopības ministram par paveikto  labākas kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes risinājumu meklēšanā, kā arī norādīja, ka darbs pie maksājumu godīgākas sadalīšanas Eiropas Parlamentā turpināsies. Tāpat A.Dess apliecināja, ka nākotnē ES Kopējā lauksaimniecības politika būs taisnīgāka. „Mēs nevaram solīt, ka maksājumi visām dalībvalstīm būs vienādi, taču tie noteikti būs izlīdzinātāki un taisnīgāki,” uzsvēra delegācijas vadītājs.