Svarīgākais diskusiju jautājums sanāksmē ir KZP reforma, ko nepieciešams pārskatīt līdz 2012.gadam. ZM valsts sekretāre norādīs, ka Latvija kopumā atbalsta KZP reformas nepieciešamību, jo tā nodrošinās ilgtspējīgas, konkurētspējīgas, ienesīgas un atbildīgas nozares veidošanos, kurā būtu sabalansēti sociālie, ekonomiskie un vides aspekti. Latvija uzskata, ka sociālie aspekti ir jāvērtē kā vieni no svarīgākajiem un tiem ir jābūt primāriem jebkuru tiesību aktu ietekmes izvērtējumā. Latvija arī atzīst, ka zivju resursu ilgtspējība ir viens no zvejniecības dzīvotspējas priekšnoteikumiem. Vienlaikus jebkurai ierobežojošai vai aizliedzošai darbībai būtu jāparedz kompensējoši pasākumi.

            Pārskatot KZP, būtu jāievēro reģionālais princips tiesību aktu izstrādē un apspriešanā, kas diskusiju ES institūcijās padarītu viengabalaināku. Tāpat būtu jārisina problēmas par dalībvalstīs pilnvērtīgi neapgūstamajām kvotām. Nepieciešams zvejas regulēšanā pielietot pēc iespējas vienkāršāku sistēmu. Svarīgi būtu noteikt zivju krājumu ilgtermiņa plānu un turpināt esošo atbalstu zvejas flotes –modernizācijas pasākumiem.

Dalībvalstis sanāksmē arī apmainīsies viedokļiem par Komisijas piedāvāto pieeju zvejas nozvejas kvotu sadalei 2011.gadā. D.Lucaua norādīs, ka zvejas iespējas jānosaka tādā apjomā, kas nodrošina resursu ilgtspējīgu izmantošanu vides, ekonomiskā un sociālā nozīmē, ievērojot starptautiskās saistības un īstenojot spēkā esošos ilgtermiņa plānus, samazinot zveju no pārmērīgi izmantotiem krājumiem un atjaunojot noplicinātos zivju krājumus. Līdz ar to Latvija atbalsta diskusijas par zvejas iespējām savlaicīgu uzsākšanu un Komisijas izmantoto maksimālā ilgtspējīgās ieguves apjoma pieeju.

Apspriežot atļaujas izdošanu vairākām ģenētiski modificētas kukurūzas līnijām, D.Lucaua norādīs, ka Latvija neatbalsta ES lēmumu laist tirgū pārtikas produktus, kas sastāv no ģenētiski modificētas kukurūzas.

Sagatavots pēc ZM informācijas.