Saimnieks LV KONTAKTI | Žurnāls Saimnieks LV | Žurnāls Dārzs un Drava | Mūsu pasākumi |
Sākums | Notikumi | Katalogs | Sludinājumi | Foto | Video | Noderīgas saites | Satura abonēšana | Žurnālu abonēšana | Meklēšana  

Otrdiena, 23. decembris, 2014
Vārdadienas: Viktorija, Balva
 Ieeja reģistrētiem lietotājiem
 Reģistrēties (bezmaksas)
AgronomijaAgroķīmijaLopkopībaMežsaimniecībaZivsaimniecībaZirgkopībaDārzkopība   Puķkopība   Augļkopība   Ainava   Biškopība   ZiņasVideTehnikaBioloģiskā saimniekošanaPārtikaNekustamais īpašumsEkonomika un finansesSabiedrība un politikaEiropas lietasIzglītībaNotikumu kalendārsOrganizācijasPublikācijasKonkursiSaimnieksLV
Saimnieks.lv apmeklētāji:
0 lietotāji / 15 viesi

Seko mums: 

Kā Amerikas augstkrūmu mellenes ienāca Latvijā (2)

Autors: LBL, Ieva Ercmane, pievienots: trešdien, 03. okt. '07, 10:14

Nobeigums. Sākums „Lauku Biznesa Laikraksta” 22. septembra izdevumā Nr. 37 (105).


Nobeigums. Sākums „Lauku Biznesa Laikraksta” 22. septembra izdevumā Nr. 37 (105).

Ar ko vajadzētu sākt tiem, kuri tagad domā par krūmmelleņu audzēšanu?

Māra Rudzāte: „Ja grib šo kultūru audzēt, tad vispirms vajag mācīties un uzzināt visu iespējamo par to, lasīt literatūru. Daudzi cilvēki domā, ka pietiks ar nelielu manu konsultāciju. Es ļoti labprāt arī stāstu un palīdzu, bet ir jāsaprot, ka ar pāris konsultācijām vien ir par maz, turklāt es pati vēl visu nezinu. Pašam jālasa, jāmācās, un tikai tad būs rezultāts. Ir jāiemācās, kā pareizi barot krūmus, jo sākumā tas ir sarežģīti. Jāveic lapu un augsnes analīzes vismaz divas reizes gadā – jūnijā un augustā. Jūnijā – lai zinātu, ar ko stādus vajag barot vasarā; pēc augusta analīžu rezultātiem var zināt, ar ko pavasarī sākt. Jābūt ļoti uzmanīgam, it īpaši svarīgi ir nepārmēslot, jo krūmi ir ļoti jutīgi uz sāļu koncentrāciju.

Nākamais svarīgis solis ir laistīšanas ierīkošana, jo mellenes un dzērvenes bez laistīšanas nav iespējams izaudzēt. 2004. gadā man bija iespēja Amerikā apmeklēt trīs saimniecības, kurās nodarbojas ar augstkrūmu melleņu audzēšanu. Tajās visās bija piliena veida laistīšana. Arī audzētājam Polijā, kuram ir 200 hektāri melleņu, ir pilienveida laistīšana pilnīgi visos laukos. Tāpēc gribētos, lai Latvijā tiktu subsidēta laistīšanas ierīkošana.”

Kurā gadā pēc stādījuma ierīkošanas var gaidīt pirmās ogas?

Māra Rudzāte: „Principā ļoti dažādi. Tas ir atkarīgs no šķirnes, no tā, cik lielus stādus iestāda. Dažas ogas var gaidīt jau nākamajā gadā pēc ierīkošanas, bet tā nopietni – ceturtajā, piektajā gadā. Piektajā gadā ražai jābūt noteikti, arī tad, ja iestāda vismaz vienu pilnu gadu augušu stādu, ja divgadīgu, trīsgadīgu tad, protams, jau ātrāk. Savukārt par trīs gadiem vecāku stādu nav ieteicams stādīt, jo tad jau ir liela sakņu sistēma un ir grūti iestādīt. Vislabāk stādīt pusotru divus gadus vecus stādus, un arī tad jāizvēlas divu litru tilpuma podu.”

Kad jūsu dārzā sagaidāma pirmā ogu raža?

Māra Rudzāte: „Šogad vajadzēja būt pirmajai ražai, jo bija ļoti skaisti pumpuri, kuri diemžēl nosala, tā nu iznāca tikai pašiem ko ēst, jo ogas bija retas. Nākamgad noteikti vajadzētu pietikt arī realizācijai.”

Vai šogad Latvijā kādam bija ogas?

Māra Rudzāte: „Bija, bet nedaudziem. Jau iepriekš minētajam Paulam Kantānam no z/s „Abulāči 2”, tad Viktoram Strāderam (z/s „Dižoga”), tāpat z/s „Bīsnēs”, nu gan jau vēl kādam, bet nedaudz.”

Cik lielu daudzumu normālos apstākļos vajadzētu novākt no viena hektāra?

Māra Rudzāte: „Rēķina, ka apmēram trīs četri kilogrami no viena stāda. Labas ražas gados – 10–12 tonnu no hektāra. To, kāda būs raža, vajag rēķināt pavasarī, kad nozied krūmi.

Kad ogas ienākas, ir svarīgi zināt, kā pareizi tās novākt. Nedrīkst ogas lasīt groziņos, tas jādara kastītēs, lai nesaspiežas. Piemēram, angļi, kas pērk ogas, dod savas attiecīgi sagatavotas kastītes, kurām apakšā ir ieklāts porolons, kas vēl vairāk samazina ogu saspiešanos. Parasti lasa 200 g kastītēs, kurās ietilpst apmēram 60–75 ogas.”

Cik liela ir vidēja izmēra oga?

Māra Rudzāte: „Vienu centimetru diametrā. Kā neliels ķirsis.”

Cik hektāru melleņu stādījumu vajadzētu, lai nodrošinātu vietējo tirgu?

Māra Rudzāte: „Es domāju, ka ar kādiem 100 ha pilnīgi pietiktu. Pagaidām šīs ogas Latvijā vēl nav īpaši populāras un atpazīstamas, domāju, ka daudzi vēl nemaz nezina, ka tādas ir.”

Latvijā jau ir iestādīti 200 hektāri...

Māra Rudzāte: „Nu jā, bet pagaidām vēl tās ražas nav. Un tas jau nekas, par to, ka būs pārprodukcija, šobrīd nav jāuztraucas. Berlīnes izstādē, uzzinājuši, ka mums ir iestādītas mellenes, ko nākotnē varētu piedāvāt, gan angļi, gan vācieši paņēma mūsu koordinātes. Šovasar saņēmu trīs īsziņas, ka viņi ir ar mieru pirkt ogas. Un vēl jau tepat blakus ir arī Krievijas tirgus. Kamēr ogu ir maz, grūti kaut ko iesākt, bet sākums jau vienmēr ir grūts. Tāpēc jau arī ir vajadzīgas ražotāju grupas, lai apvienotos un būtu iespēja eksportēt arī tiem, kam ir tie pieci un mazāk hektāru. Ogas var arī pārstrādāt. Tā kā mellenes pašas par sevi ir saldas, no tām var ražot vienkārši fantastiskas rozīnes, vēl garšīgākas nekā no dzērvenēm. Var spiest sulu, no saldākajām šķirnēm ražot vīnu gluži kā no vīnogām, jo krūmmellenēs ir daudz dabiskā cukura. Visu Amerikā saražoto vīnu esot ar mieru nopirkt japāņi. Šīs ogas ir labas gan redzei, gan dzirdei, gan organisma attīrīšanai un sirdsdarbības uzlabošanai. Japāņi pat domā ražot zāles no mellenēm. Bet mums vispirms ir jāiemācās realizēt, jāstrādā uz mārketingu.”

Tātad jūs pārsvarā plānojat eksportēt ogas?

Māra Rudzāte: „Noteikti. Šīs ogas ļoti labi var transportēt. Savu lielisko garšu un pievilcību tās saglabā arī sasaldētas; divreiz saldēt gan nevajag. Amerikāņi apgalvo, ka vitamīnu zudums saldētām ogām esot pavisam neliels. Maijā, ja redz, ka būs ogas, ir jāsāk meklēt, kur pārdot. Jāsazinās ar pircēju, jāuzzina viņa prasības. Visām melleņu vagām ir jābūt marķētām, jo parasti grib pirkt konkrētu šķirni. Tad pircējs atbrauc uz vietas un skatās, kādos apstākļos ogas aug, kā tiek novāktas. Īsi pirms ogu lasīšanas un tās laikā nedrīkst smēķēt un ēst ķiplokus. Visam jābūt ļoti higiēniski.”

Kad mellenēm ir ražas laiks?

Māra Rudzāte:„Jūlija beigās, augusta sākumā ienākas pirmās ogas, un tad līdz septembra sākumam, kad sākas salnas, tad gan ogas vairs nav ēdamas. Tāpēc līdz salnām vajag visas nolasīt.”

Vai var ogas vākt ar kombainu?

Māra Rudzāte:„Jā, protams, var, bet es gan negrasos vākt ar kombainu, jo man ogas aug purvā, kur ir mīksts pamats. Man jau ir problēmas ar traktoriem, kuri grimst iekšā. Piemēram, tagad es plānoju pirkt apstādījumiem paredzētu traktoru ar lielām balonu riepām. Citādi ir jāgaida piemēroti laika apstākļi, lai varētu iebraukt purvā. Rezultātā nevaru pietiekami agri dot mēslojumu, jāgaida, kad paliks sausāks.”

Kā tad domājat novākt ogas no 50 hektāriem, vai nebaidāties, ka nebūs lasītāju?

Māra Rudzāte:„Ceru, ka izdosies noslēgt līgumus ar studentiem. Viņi taču vasarās brauc uz citām valstīm ogas lasīt, kāpēc gan to nevarētu darīt tepat Latvijā? Zinu, ka citur maksā 30–40 eiro centus par vienu nolasītu melleņu kilogramu. Pirmajā lasījumā varot nolasīt pat līdz 100 kg dienā. Tad sanāk, ka dienā varētu nopelnīt 15–20 latus. Arī Polijā ar mašīnu lasa tikai tās ogas, kas paredzētas pārstrādei, pirmās deserta ogas, cik man zināms, visur lasa ar rokām. Tā kā melleņu cena ir diezgan augsta, lasītājiem varēs samaksāt, un, ja labi maksās, kāpēc lai nelasītu – svaigs gaiss, putniņi čivina.

Svarīga ir arī šķirņu izvēle. Ir tādas, kuras, kad nogatavojas, sāk birt nost, bet ir tāda šķirne, kur gatavas ogas nebirst nost divas nedēļas, līdz ar to var vākt, kad visas ogas uz krūma ir gatavas. Ja ogām miza ir stingra, tad varēs ilgāk uzglabāt. Pie mums Latvijā ir ļoti būtiski, lai šķirne būtu salizturīga.”

Kur paliek nolasītās ogas?

Māra Rudzāte: „Kastītes pēc iespējas ātrāk ved uz saldētavu, jo uzskata, ka katra saulē pavadīta stunda par veselu dienu samazina ogu realizācijas laiku. No lauka ved uz ātro saldēšanu -36 ºC temperatūrā un uzglabā -18ºC. Tad arī ir vislabāk transportēt. Tāpēc visiem melleņu audzētājiem vajadzēs mājās noliktavas, jo arī svaigām ogām jāstāv vēsumā. Vēsas ogas ir arī garšīgākas. Reiz karstā dienā, ēdot sakarsušas ogas no lauka, tās nepavisam nešķita garšīgas, paņēmām to pašu šķirni no saldētavas un garšoja vienkārši izcili.”

Vai arī no krūmmellenēm var vārīt melleņu klimpas?

Māra Rudzāte: „Jā, protams, un sanāk ļoti garšīgas.”

Kad tikko sāka runāt par krūmmellenēm, tās sauca arī par zilenēm. Vai tās tomēr bija kādas citas ogas?

Māra Rudzāte:„Nē, nē, tās pašas. Par zilenēm no sākuma sauca tāpēc, ka amerikāņu nosaukums ir „Blue Bery” – tulkojumā zila oga. Bet mums likās, ka labāk skan mellenes, un arī cilvēkiem labāk patīk mellenes, jo tās ir augstvērtīgākas. Šī oga īsti nav ne zilene, ne mellene, bet mums šķiet, ka pēc sava sastāva tā ir tuvāk mellenei, arī pēc garšas vairāk kā mellene. Būtībā tā ir kultivētā amerikāņu augstkrūmu mellene.”

Par melleņu ierīkošanu tiek maksātas arī subsīdijas. 2007. gadā var saņemt Ls 2200 par vienu hektāru. Kas galvenokārt sastāda šo summu? Cik maksā viens stāds?

Māra Rudzāte:„Viens stāds šogad maksā divus līdz divarpus latus. Uz hektāra jāstāda 2000–3300 stādi. Tiesa, 2000 stādu ir ļoti rets stādījums. Vispareizākais stādu skaits uz hektāra ir 3330. Ja vairāk stādu, jo arī raža būs lielāka un zeme lietderīgāk izmantota. Parēķinot redzam, ka subsīdijas nenosedz pat stādu izmaksas, kur nu vēl žoga ierīkošanu. Lai ierīkotu vienu melleņu hektāru vajadzīgi septiņi astoņi tūkstoši latu. Šajā summā ietilpst zemes sagatavošana, stādu iegāde, iestādīšana, žoga ierīkošana un pamatmēslojuma iestrādāšana.”

Kāpēc, jūsuprāt, šīs ogas ir tik dārgas?

Māra Rudzāte:„Tāpēc, ka tās ir grūti audzēt. Svarīga vietas izvēle, vajag mitrumu un sauli.”

Vai nebaida, ka sastādīs tik daudz, ka cena tomēr sāks kristies?

Māra Rudzāte: „To grūti pateikt. Stāda arī Ķīnā. Bet tur arī palielinājies patēriņš. Šogad, piemēram, pati zemākā ogu cena bija augusta vidū – četri eiro par vienu kilogramu (vairumtirdzniecības cena), bet pēc tam bija EUR 5, tad EUR 5,5 un augusta beigās jau EUR 9 par vienu kilogramu”. 

Un kā ir ar mazdārziņu īpašniekiem, vai var kādu melleņu krūmu izaudzēt piemājas dārziņā?

Māra Rudzāte: „Ir iespējams. Jāaudzē tāpat kā rododendri, izlasiet grāmatā, kā kopj rododendrus, un tā audzējiet. Pavasarī iedod slāpekli (kādu sauju uz krūmu), tad var lietot „Vito”, to pašu ko skujeņiem. Bet jāmēslo ir, jo bez mēslošanas nekas tur nebūs.

Vispār es esmu pārliecināta, ka tās ir perspektīvas ogas, garšo tās lieliski un ir ļoti veselīgas.”

Foto: Māra Rudzāte



  

Ievietot komentāru:
Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!


Žurnāli:


Foto:

Trīs suņu meitenes gaida ...
Video:

Video atskats uz lauksaimniecības ...


© Saimnieks LV. Pārpublicējot atsauce uz Saimnieks LV obligāta