Raža līdz rudens salnām

Ņemot vērā, ka mēnešzemenīšu ogas nogatavojas reizē ar agrākajām lielogu zemeņu šķirnēm, bet atšķirībā no tām nestīgo, ražo nepārtraukti līdz rudens salnām un to kopējā raža neatpaliek no lielogu zemeņu ražas, tās var būt perspektīva kultūra arī lielražošanā, īpaši periodā, kad lielogu zemenes beigušas ražot.

Bezstīgu mēnešzemenes ar sarkanām ogām (ir arī ar baltām ogām) pirmo reizi izaudzētas 1811. gadā. Tās ir ļoti aromātiskas, ar meža zemeņu garšu, veido tikai ziednešus un ziedošas stāvstīgas, tā kā viss auga spēks tiek izlietots ogu veidošanai. Arī ogu vērtība ir tāda pati kā meža zemenēm, lielāka nekā lielogu zemenēm.

Mēnešzemenes sāk ražot jau pirmajā gadā, ja izsēj kastītē (podā) marta sākumā, bet jau otrajā gadā dod pilnu ražu. Augustā nogatavojas apmēram 50 % no kopražas.

Ģimenēm ar bērniem mēnešzemenes ir pilnīgi neatsveramas, jo mazuļi var zemeņu lauciņā dzīvoties visu vasaru.

Ļoti reti mazo zemenīšu ogas bojā pelēkā puve, tām praktiski nekaitē arī avenāju ziedu smecernieks, kuru tautā sauc par ziedu dūrēju. Šis kaitēklis uzdarbojas tikai pavasarī un galvenokārt šķirnēs ar divdzimumu ziediem. Manā praksē nav bijuši gadījumi, kad mēnešzemenes pa ziemu izsalst.

Ēšanai un ārstniecībai

Kopš seniem laikiem tautas medicīnā lieto svaigas un žāvētas zemeņu ogas, lapas, sakneņus un ziedus. Zemenes attīra organismu no kaitīgām, tajā skaitā radioaktīvām vielām, paaugstina tā pretestību slimībām. Ar tām var ārstēt mazasinību, sirds un nieru slimības; tās palīdz diabēta un podagras slimniekiem, izšķīdina sāļu nogulsnējumus. Zemenīšu lapu tēja palīdz ar bezmiegu sirgstošiem. Sevišķa nozīme ir augstajam dzelzs saturam ogās (7,8 mg/100 g), kas ir daudzkārt vairāk nekā citās ogās (ķiršiem 0,3, vīnogām 0,7, upenēm 0,6, dzērvenēm 0,9 mg/100 g). Dzelzij ir ļoti ievērojama loma organisma vielmaiņas procesos. Bulgārijā lapu un sakņu novārījumu lieto pret urīnceļu slimībām un nierakmeņiem, kā arī kā mīkstinošu līdzekli bronhiālo ceļu iekaisumu gadījumā. Zemeņu ogas satur organismam nepieciešamos vitamīnus, tannīdus u.c. Šīs vielas mēnešzemenēs ir vairāk nekā lielogu māsās.

Kosmetologi ieteic lietot svaigas ogas vai zemeņu sulu sejas ādas kopšanai.

Lapas vāc ar visiem kātiņiem, vislabāk zemeņu ziedēšanas laikā, žāvē ēnā. Ogas var žāvēt +60–70 ºC temperatūrā. Žāvētais produkts saglabā aktivitāti divus gadus.

Zinātnieki ieteic apēst gada laikā vismaz 4 kg zemeņu, un tas jādara sistemātiski visu gadu. Tāpēc nepieciešams ogas saldēt, žāvēt, konservēt sulu, gatavot ievārījumus, kuros gan samazinās C vitamīna daudzums, bet minerālvielas paliek.

Mēnešzemenīšu pavairošana un stādīšana

Vislabāk mēnešzemenes pavairot ar sēklām, kuras vēlams ņemt no pirmajām lielākajām, pilnīgi gatavām ogām. Ogas var vienkārši izspaidīt uz papīra, izžāvēt un pēc tam sēklas nokasīt vai kā citādi, piemēram, atmērcējot un tad atdalot no papīra. Ja sēkliņas izsēj jau martā, tad apmēram pēc 100 dienām, rudenī var gaidīt pirmo ražu. Apsējamo kastīti, kuras augstums ir 10–15 cm, piepilda ar vieglu, auglīgu augsni – vēlams brīvu no nezāļu sēklām. Ja dārznieks grib un spēj būt ļoti kārtīgs, ar samitrināta sērkociņa galu uzņem divas sēkliņas, kuras izvieto uz pilnīgi nolīdzinātas virskārtas attālumā 3x3 cm. Ja augsne kastītē nav pietiekami mitra, to ar ūdeni piesūcina no apakšas, ievietojot kastīti platākā traukā. Sēkliņas neapber ar augsnes slānīti, bet iespiež augsnē ar dēlīša palīdzību. Tad kastīti pārklāj ar stiklu vai plēvi un noliek istabas temperatūrā, gaisma nav nepieciešama. Sēklas sadīgst nevienmērīgi: +18–20 ºC temperatūrā pirmie dīgsti parādās apmēram pēc divām nedēļām. Pārējo sēklu uzdīgšana var aizkavēties pat līdz 30 dienām. Tiklīdz parādās pirmie dīgsti, noņem plēvi un kastīti novieto visgaišākajā istabas vietā. Augsnes virskārtu nedrīkst iežāvēt, bet arī nedrīkst to laistīt ar strūklu, lai neaizskalotu sēkliņas. Labāk kastīti piesūcināt no apakšas. Kad parādās divas īstās lapas, stādus var izpiķēt retāk. Es to parasti nedaru, jo attālums 3x3 cm ir pietiekams, lai augi varētu kastītē sagaidīt laiku līdz izstādīšanai pastāvīgā vietā. To dara, kad vairs nedraud lielas pavasara salnas. Iepriekš vēlams jaunos stādus pieradināt pie lauka apstākļiem, iznesot kastīti laukā, kad temperatūra to atļauj. Tādos apstākļos saknes būs garas un sazarotas, bet lapu masa neliela.

Pastāvīgā vietā izstāda 30x30 līdz 40x40 cm attālumā. Ar laiku zemenīšu cers it kā izceļas virs zemes, tā saknes atkailinās. Tādā gadījumā agri pavasarī vai vēlā rudenī augu ar visu augsni izrok un padziļina bedri par 10–15 cm, lai, augu atstādot, tā kakliņš atrastos apmēram 3 cm zem augsnes. Var rīkoties arī citādi – atkailinātās saknes apbērt ar augsni, ieteicamāk – ar kompostu. Es dodu priekšroku ik pa trim gadiem mēnešzemenīšu stādījumus pilnīgi atjaunot, audzējot tās no sēklām.

Vēlu rudenī daļu krūmiņu var izstādīt puķu podos un pārnest siltās telpās, kur zemenītes turpina ražot. Šajā laikā augiem nepieciešams labs apgaismojums, vislabāk tuvu novietotām dienas gaismas spuldzēm. Tomēr trīs četrus mēnešus zemenītēm vajadzīgs atpūtas periods vēsā telpā, apmēram 0 ºC temperatūrā. Aprīlī podus ar zemenītēm var ienest atkal siltā vietā, tās drīz uzziedēs un vēl pavasarī pacienās ar odziņām.

Mēnešzemenes ar labiem panākumiem var audzēt arī uz balkona, sevišķi dienvidu pusē. Tad gan nepārtraukti jāuzrauga, lai augsne sakņu dziļumā vienmēr būtu mitra.

Lai mēnešzemeņu raža būtu bagāta, ogas lielas, sulīgas un saldas, jāievēro divi noteikumi:

1)      dārzā tām jāierāda saulaina vieta, telpās jānodrošina intensīvs mākslīgais apgaismojums;

2)      augsnei jābūt auglīgai un vienmēr mazliet mitrai.

Akurātie, spilgti zaļie, bagātīgi ziedošie mēnešzemeņu krūmi ar sarkanām odziņām izskatās ļoti dekoratīvi. Tās var stādīt ap puķu dobēm, gar celiņiem, akmensdārzos un pat starp citiem augiem. Bet svarīgs ir arī tīri materiālas dabas aprēķins, īpaši krīzes apstākļos. Viens attīstīts nestīgojošo mēnešzemeņu krūms sezonā var dot 200–400 g ogu. Stādot mēnešzemenes divrindu slejās ar rindu un augu savstarpējo attālumu starp slejām (celiņš) 60 cm (kas varētu būt mazāks), uz kvadrātmetru iespējams izaudzēt sešus augus, kuri saražo 1200–1400 g/m². Un tā jau ir augstražīgas lielogu zemeņu šķirnes raža. Es audzēju astoņus augus uz kvadrātmetru.