Kuldīga kļuvusi par vienu skaistu un sakārtotu vietu bagātāka – atjaunotais Pilsētas dārzs jau paspējis kļūt par daudzu kuldīdznieku un pilsētas viesu iemīļotu atpūtas un pastaigu vietu.

Agrākais parks ir pārvērties līdz nepazīšanai – atjaunota ūdenskrātuve ar strūklaku, izveidoti gājēju celiņi, izbūvēta lapene, skatu laukumi, tiltiņi, rekonstruēti parka stādījumi, labiekārtota teritorija ar soliņiem, informācijas stendiem un norādēm.

„Izmantojām iespēju saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pilsētbūvniecības pieminekļa vides uzlabošanai, lai piesaistītu pilsētai vairāk tūristu. Kuldīgas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija ir liela, un daudzām vietām nepieciešami vides uzlabojumi. Pirms Pilsētas dārza atjaunošanas notika plašas diskusijas, lai izvēlētos atjaunojamo un sakārtojamo vietu, līdz tika izlemts, ka tieši Pilsētas dārzam nepieciešams iedvest jaunu dzīvību, to sakārtojot,” stāsta Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Pārmaiņas laikmetu griežos

Pilsētas dārzs atrodas senākajā Kuldīgas daļā, bijušās vācu bruņinieku pils vietā, kura atšķirībā no citām krustnešu pilīm netika celta no koka, bet no Ventā pieejamā dolomīta.

Jau Livonijas ordeņa laikā Ventas krastā netālu no pils tika izveidots sakņu dārzs, kas ieguvis Pils jeb Lielkunga dārza nosaukumu. Kurzemes hercogu valdīšanas gados iekopts augļu dārzs un tā sauktais medību jeb briežu dārzs.

18. gs. medību dārzs beidza pastāvēt, jo svešzemju augi izsala, bet daļu briežu saplosīja aplokā iekļuvušie vilki, kas tolaik pa Ventmalu sirojuši tikpat bieži kā mūsdienās lapsas. Pamestais Pils dārzs (hercogu rezidence atradās Jelgavā, bet šeit bija tikai vasaras rezidence) neilgu laiku vēl kalpoja pilsētnieku atpūtai, bet 18. gs. beigās pēc hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai tika pārdots nociršanai.

20. gs. sākumā Pilsētas dārzu norobežoja ar žogu, bet pauguriņā tieši virs Ordeņa pils drupām uzcēla nelielu paviljonu, no kura pavērās skats uz Ventas rumbu. Parkā tika uzbūvēta kafejnīca ar terasēm un estrādi, kuras priekšā atradās deju grīda zaļumballēm. Sarīkojumi Pilsētas dārzā notika līdz 1968. gadam, kad pilsētas centrā uzbūvēja jaunu estrādi.

20. gs. 70. gados parkā sāka novietot tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūras.

Šo vēsturisko uzslāņojumu ņēmuši vērā dārza projekta autori – Diānas Zalānes projektu birojs. Ainavu arhitekte Marta Tabaka atzīst, ka „Pils vieta pēc vēsturiskās izpētes veikšanas iezīmēta tieši tur, kur tā patiesi atradusies.”

Ziedi varavīksnes krāsās

Ieleja, kur šobrīd viļņojas simts metru gara ziedu upe, vienmēr bijusi staigna un mitra. Tāpēc bija jāizvēlas attiecīgi augi, kas tur jutīsies labi. SIA Mārtiņdārzs valdes priekšsēdētāja Rita Ķirķe stāsta: „Ziedu upē saplūst augi no visām atsevišķajām dobēm – tā ir kā visu parkā augošo ziedu apvienojums. Izvēlēti dažādu grupu augi, lai ziedēšana būtu no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Ziedu upe nav vienīgais stādījums šajā parkā, ir vēl vairākas dobes pie parka ieejām. Īpaši padomāts par krūmu stādījumiem, lai arī rudenī tie būtu krāšņi.”

330 m² lielajā ziedu upē aug vairāki simti dažādu šķirņu augu: vīna krāsas vīgriežu pelašķis, zilā rāceņu kurpīte, baltais Daugavas vizbulis, aveņsārtā Tunberga astilbe ‘Staburadze’, rožainā mārpuķīte, dzeltenā rudens helēnija ‘Golde’, oranžsārtā dienziede ‘Autumn Red’, violetā Jūlijas prīmula un daudzi citi, kas zied visās varavīksnes krāsās.

Apstādījumos gar dīķi sastādītas smaržīgās kalmes, kazbārdes, vērmeles, purva cūkausis, Sibīrijas īriss, sniegbaltā zemzālīte, punktainā zeltene, Eiropas saulpurene, dažādas graudzāles un citi augi.

Parku papildinājuši vairāku šķirņu lapu kokaugi: krastu kļava, āra bērzs, vīteņhortenzija, lemuāna filadelfs, nokarenais zeltzaru vītols, amūra ceriņš un citi.

Par Pilsētas dārza apstādījumu košumu un labsajūtu rūpējas SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi.

Dārzs – papildinājums Bangerta villai

Dārzs ir lielisks papildinājums romantiskajai un skaistajai muzeja ēkai, kas savulaik uz Kuldīgu atvesta no Francijas. Bijušās pils teritorijā pēc arhitekta Paula Maksa Berči 1900. gadā izstrādātā piesaistes projekta tika uzstādīta Bangerta villa. Ēka izvietota uz nojauktās pils aizsargmūra. Krievu nacionālā romantisma stila ēka sākotnēji kalpojusi par Krievijas paviljonu Vispasaules izstādē Parīzē 1900. gadā, pēc tam atvesta uz Kuldīgu izjauktā veidā un uzstādīta 1906. gadā. 20. gs. 30. gados līdzīgā stilā uzcelta arī palīgēka.

Kuldīdznieki un pilsētas viesi atzīst, ka atjaunotais Pilsētas dārzs ir kļuvis par vienu no skaistākajām vietām Kuldīgā, kur pavadīt laiku darbdienu vakaros un brīvdienās, ko cilvēki arī izmanto. Dārzs ir atdzīvojies. „Labāk nevarēja būt,” saka kuldīdznieks Rimants Safonovs.

Projekts „Kuldīgas Pilsētas dārza kā pievilcīgas tūrisma teritorijas attīstība” īstenots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.

Kopējās izmaksas – Ls 798 652,78.

Parka atjaunošanas projektu izstrādāja SIA „Diānas Zalānes projektu birojs”.

Būvuzņēmējs – SIA „AVA”.

Ainavu veidoja SIA „Mārtiņdārzs”.