Kur glabāt medu?

§         Trauks

Medus ir higroskopisks – piesaista gaisa mitrumu, tādēļ ilgstošai glabāšanai paredzētajam traukam ieteicams izvēlēties blīvi noslēdzamu stikla taru (īpaši, ja medu paredzēts glabāt telpā ar paaugstinātu relatīvo gaisa mitrumu).

Ja medus paredzēts tūlītējai lietošanai un glabāsies virtuvē, tam nav nepieciešami īpaši glabāšanas nosacījumi, ieteicams to iepildīt speciālajā medus podiņā no māla, stikla vai porcelāna. Kā pazīt speciālo medus trauku? Tā vāciņā ir robiņš karotes kātam. Šādā traukā medus vienmēr ir noslēgts putekļu iekļūšanai, bet karote pēc katras lietošanas nav jāizņem un jāmazgā.

Nekādā gadījumā medu nedrīkst pildīt un glabāt cinkotā skārda, dzelzs, vara vai čuguna traukos, jo tad medus maina krāsu un var pat veidoties veselībai kaitīgi savienojumi.

Iegādājoties medu ziemai, pievērsiet nopietnu uzmanību medus traukiem. Pērciet medu nelielos traukos, ja vien neesat to nolēmuši uzreiz pēc pārnešanas mājās pārlikt savās burciņās vai podiņos. Medus glabāšanai ne sevišķi piemērotas tik populārās 3 l burkas. Tādā burkā satilpst ap 4,5 kg medus, bet stikla sienas ir tik plānas… Bieži vien, ar ēdamkaroti zvejojat ārā no trauka dziļumiem daļēji kristalizējušos medu, gadās burkas sānā izspiest caurumu. Visērtākās ir 0,5–1 l tilpuma burkas ar hermētiski noslēdzamiem, uzskrūvējamiem metāla vāciņiem.

§         Vide

Medus ir bioloģiski aktīvs produkts, arī pēc nogatavināšanas, pēc atņemšanas bitēm, izsviešanas un iepildīšanas burciņās tajā esošie fermenti turpina darboties. Pārvērtības medū turpinās, un to ātrums atkarīgs no medus uzglabāšanas temperatūras. Jo temperatūra ir augstāka, jo ķīmiskie procesi noris straujāk.

Tāpat medū parasti atrodas rauga sēnītes un, ja medus ir ar palielinātu mitruma procentu, pie noteiktas temperatūras rauga sēnītes aktivizējas un medus sāk rūgt. Vislabvēlīgākā temperatūra medus raugu darbības aktivizēšanai ir tieši pieliekamā kambara temperatūra 11–19 °C. Tādēļ visieteicamākā temperatūra medus ilgstošai glabāšanai ir 0–10 °C, jo pie šādas temperatūras ķīmiskie procesi medū ir stipri palēnināti, aizkavējas medus kristalizēšanās un tas nerūgst.

Īsākai glabāšanai piemērotas arī ir telpas ar augstāku temperatūru – līdz 20 °C, ne sevišķi piemērotas ir telpas ar temperatūru virs 22 °C – šādā temperatūrā medus ātrāk zaudē savu bioloģisko aktivitāti.

Medus piesaista ne tikai apkārtējā gaisa mitrumu, bet arī dažādas asas smakas, tādēļ nav ieteicams to glabāt pavirši noslēgtos traukos asi smaržojošu vielu tuvumā.

Galu galā medus nav tas produkts, kas būtu ilgstoši jāglabā (piemēram, kā vīns). Medus ir jāēd!

Kā medu visefektīvāk iekļaut savā ēdienkartē?

Saldiniet ar medu tēju un kafiju. (Aizvietojiet ar medu cukuru.) Ziediet medu ar krējumu uz baltmaizes! (Ja tik ļoti gribas kādu saldumiņu.) Un atcerieties – medus ir klasiska vērtība, visā ilgajā tā lietošanas vēsturē vēl neviens nav teicis, ka medu ēst būtu kaitīgi!

Medus veselībai

Savas veselības labā bieži vien esam gatavi darīt ļoti daudz, reizēm pat visu iespējamo, bet dažkārt – arī vairāk. Daudzi no mums ir spējīgi norīt visrūgtākās tabletes, ienirt dubļos vai iedzert visapšaubāmākā satura šķidrumu, lai tikai tiktu pie veselības.

Izbaudījuši uz savas ādas zinātnes un tehnikas progresa augļus, mēs – divdesmitā gadsimta bērni – jūtamies tik piebāzti ar sintētiskām vielām, ka bieži vien tīri intuitīvi cenšamies palīdzību meklēt dabas vielu Zaļajā aptiekā. Bites un stropā ražotie produkti ir neatņemama šīs aptiekas daļa – zāļu skapis, pilns brīnumlīdzekļu, no kuriem vienu, to īsto, savā īpašumā iegūt gribēdami, esam gatavi atdot vai pusi karaļvalsts. Un vai gan brīnums, ka Persijas līča visbagātākie naftas karaļi, rūpēdamies par savu veselību, sūta kalpus uz tuksnešainajiem Jemenas apvidiem, lai tur nopirktu kādu sevišķi izcilu medus šķirni, maksājot pat 100 ASV dolārus par kilogramu. Tā ir augstākā līdz šim dzirdētā medus cena.

Skaidrs, ka par šādu naudas summu iegūtajai vielai tiešām jābūt ārkārtīgi izcilai – un tā tas arī ir! Tuksnesīneša apstākļos augošajiem augiem ļoti īsā laikā jāpaspēj paveikt to, ko citi augi citās zemēs spēj nedēļas vai divu laikā, – auga šūnu izdalījumi ir ļoti koncentrēti un satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, bites ievāc nektāru un, iztvaicējot no tā ūdeni, gatavo medu. Tā no karstumā un sausumā vīstošajiem ērkšķu ziediem tiek pagatavots produkts ar pasaules slavu!

Ne visiem ir lemts mieloties ar tik īpašiem produktiem, taču arī ziemeļu zemēs, tajā skaitā Latvijā, ievāktais medus daudz neatpaliek no tikko minētā dabas brīnuma. Arī mūsu platuma grādos augu ziedēšanas periods ir īsāks un nektāriju izdalījumi koncentrētāki.

Cik populārs medus ir pasaulē?

Kopumā ņemot, cilvēki medu uzturā lieto diezgan daudz, kaut arī varētu vēlēties vairāk.

Lūk, medus patēriņš gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju:

-         Ķīnā - 90 g neskatoties uz to, ka Ķīna ir lielākā medus ražotāja pasaulē

(saražo 1/5 daļu no kopievākuma),

-         Meksikā 100 g,

-         Argentīnā 170 g,

-         Brazīlijā 190 g,

-         Latvijā 270 g (oficiālās statistikas dati. Pēc Latvijas Biškopības biedrībā

esošās informācijas, divas reizes vairāk – aptuveni 500 g),

-         Somijā 560 g,

-         Norvēģijā 650 g,

-         Zviedrijā 700 g,

-         Kanādā 840 g,

-         Austrālijā 850 g,

-         Dānijā 1 kg,

-         Vācijā 1,2–1,5 kg.

Tik daudz kā vācieši laikam neviens cits pasaulē medu neēd. Nu, ko? Kā saka – ir sliktie piemēri un ir, kam līdzināties…