Biologi iebildīs, ka lielāko tiesu tās nav peles, bet nedaudz citos vārdos nokristīti sīkie grauzēji: susuriņi vai strupastes, bet galu galā, posts no tā nemazinās un bitenieku sarunās tā arī skan – peles. Kaitnieka radurakstus neviens necenšas noskaidrot.

Šoruden, oktobra pēdējās dienās biju Somijā un man laimējās būt viesim arī pieredzējušā bitenieka Helmera Laurena dravā. Biškopis dravo daudzkorpusu stropos. Kā jau somiem tas ierasts, ligzdā Langstrota kāres (9 kāres korpusā). Stropi no saplākšņa ar dubultām sienām un pakojumu. Stropu skrejas augstums 2 cm un tas arī ir par iemeslu, ka Laurena kunga bišu saimes nereti apmeklē sīkie grauzējiņi. Lai to novērstu biškopis stropa skreju ziemā nosedz ar alumīnija plāksnīti, kurā iefrēzētas spraugas bišu staigāšanai. (Līdzīgas plāksnītes Helmers Laurens izmanto arī vasarā, lai dravas pārvešanas laikā noslēgtu skrejas – tad iefrēzējumi ir pāris milimetrus plati, lai stropā gaiss iekļūtu, bet bites ārā netiktu.)

Pats skrejas sarga pagatavošanas process ir gaužu vienkāršs – alumīnija plāksnītes sastiprina kopā un ar frēzi iefrēzē robus. Tad paku izjauc un apstrādā katru plāksnīti atsevišķi – pāris milimetru no tās malas, kura nav safrēzēta, noloka deviņdesmit grādu leņķī – veidojas stiprības riba, kura noder arī skrejas sargu kustinot. Ir aiz kā ērti satvert. Plāksnītes abos sānos iefrēzē divas šaurākas spraugas skrūvēm, uz kurām to uzkārt pie stropa sienas.

Ideja nebūt nav oriģināla, arī mūsu zemē biškopji lieto līdzīgus skrejas sargus. Šo somu pieredzi pieminu tikai tāpēc, ka vēlos atgādināt (tiem biškopjiem, kuri to vēl nezin), ka ar ļoti vienkāršiem paņēmieniem iespējams droši pasargāt bišu saimes no peļu postījumiem ziemošanas laikā. Neatkarīgi no skrejas spraugas platuma.

Biškopis Helmers Laurens savus stropus ieziemo vēl pamatīgāk – nodrošinās ne tikai pret peļu uzbāzību, bet arī pasargā no vēja elpas. Kā jau minēju, skreja ir samērā augsta – 2 cm un ziemā vējš tajā var ieskriet samērā brīvi. Nedaudz gan vēja brāzmas aptur peļu sargs pie skrejas, tomēr dravniekam patīk, lai bites ziemotu pēc iespējas mierīgākos apstākļos. Tādēļ visiem stropiem pie priekšējās sienas uzkar skārda plāksni, kura gan nenobloķē skreju pilnībā (bites var izkļūt pa apakšmalu) taču frontālus vēja pūtienus atvaira jo labi.

Arī šāds stropa ieziemošanas paņēmiens pazīstams Latvijas dravniekiem. Taču ir labi zināt, ka arī citās zemēs, pat vēl ar skaudrākiem ziemošanas apstākļiem, biškopji rīkojas līdzīgi.