Kaut arī aktīvās mežsardzes gaitas Līga ir beigusi, viņa, laukā ejot, automātiski galvā uzliek veco mežsarga cepuri.

Kleperu dzimtas koks sniedzas 1630. gados. 19. gadsimta otrajā pusē tika veidotas guļbūves ēkas. Saimnieki gandrīz visu saglabājuši, kā bija toreiz. Līga un Raimonds apsaimnieko 120 hektāru, no tiem trīs ceturtdaļas ir mežs. Tā ir saimnieku lielā mīlestība. To atzinīgi novērtējis Pasaules dabas fonds. Meža nozares vadība Raimondam un Līgai pasniegusi prestižo Zelta čiekura balvu nominācijā Par ieguldījumu ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšanā. Tas nenozīmē, ka Kleperu meži aug brīvā vaļā. Tur tāpat tiek cirsti koki, taču Raimonds to dara tā, lai ne uz mirkli neapturētu dabisko meža eksistenci. Proti, saimniecībā iztiek bez kailcirtēm. Līga saka: „Bērniem mantojumā nodosim mežu, nevis izcirtumus.” Sadarbībā ar Pasaules dabas fondu te izveidota viena no četrām Latvijā tā dēvētajām meža apsaimniekošanas paraugdemonstrējumu teritorijām. Raimonds ir viens no tiem speciālistiem, kā padomos ieklausās Latvijas lielāko mežu īpašnieki. Viņa vadītie semināri brīvā dabā vienmēr ir kupli apmeklēti. Savukārt Līga vecajās klētīs iekārtojusi mežsaimniecībai un lauku dzīvei veltītu muzeju. Abi saimnieki bija vieni no pirmajiem, kas iesaistījās vides gidu kustībā. Gada siltajos mēnešos Lejas Kleperos vienmēr ir daudz viesu. Līga vada seminārus un ekskursijas par to, cik daudz vērtīgu augu ir mūsu pļavās, ja uz tiem nekaisa ķīmiju. Viņas mācība ir vienkārša – vajag atgulties pļavā un skatīties, cik daudz dzīvās radības ir vienā kvadrātmetrā. Līgas ekskursijas tiek rekomendētas skolu jaunatnei, kas mūsdienās pat margrietiņu no madaras īsti nespēj atšķirt. Tāpat Līga vienmēr ir gatava stāstīt par zāļu tējām. Ja mājās ir Raimonds, ekskursantiem tiek dots, izrādās, mūsu laikos ļoti grūts uzdevums – pēc iedotajiem sprungulīšiem pateikt, no kura koka tie nākuši.

Bērniem ļoti patīk vides spēle ar kamolīti. Katram tajā tiek iedalīta kāda loma, līdz atritinātā dzija izveidojusi savdabīgu zirnekļa tīklu. Tad nāk ķīmija, kas nejauši vai jauši nokļūst uz kāda no dzīvās dabas komponentiem. Tajā brīdī tas saļimst, un nostieptais diegs parauj līdzi visu pārējo, tādējādi uzskatāmi parādot, kā dabā tiek izjaukts dabīgais līdzsvars.

Lejas Kleperu ainavu saglabāt palīdz aitu ganāmpulks, kas brīvi ganās pļavās un laukos. „Kad man sāka ēst nost smukumdārzu, uztaisīju sētiņu,” smejas Līga. Unikāls ir fakts, ka viņa aitas vēl joprojām cērp ar rokām. No vilnas tiek gatavoti spilveni, ko dāvināt radiem un draugiem. Tos izmanto Raimonda māsa, kas ir viesu nama īpašniece. Līgas aitādas veidojumi nemaz nav sliktāki par to dārgo importa produkciju, ko mums ieved no Eiropas. Arī gaļa tiek realizēta tiešajā tirdzniecībā. Pēc svaigās jēra gaļas pie Līgas jāstāv rindā. Ar uzpircējiem gan neesot īpaši laba sadarbība, jo tie par vienu kilogramu maksā tikai 70–80 santīmu.

Varētu padomāt, ka Kleperu saimnieki ir tādi dīvāna zemnieki, kas par saglabāto un neskarto dabu saņem maksājumus. Taču uz dīvāna vārda tiešajā nozīmē neviens neguļ. Līga skaidro, ka izteikti vidzemnieciski paugurainajā zemē ar lauksaimniecību nodarboties gandrīz nav iespējams. To Līga zina, jo viņi ar Raimondu izgājuši cauri Breša zemnieku rūgtajai pieredzei. Daudz kas izmēģināts, lai saprastu, ka mežs un ainava ir tas, kam veltīt visus savus spēkus. Darba viņiem netrūkst. Raimonds, kas pilda arī mežsarga pienākumus, no agra rīta ir projām mežā, jo ir sākusies medību sezona. Līga uz vecās plīts gatavo medījuma gaļu. Gandrīz visi ekskursanti tiek cienāti ar ēdieniem, kuru receptes, šķiet, saglabātas no tā tālā 1632. gada, kad zviedri rīkojuši zemes uzmērīšanu un pirmo reizi dokumentos parādījās Kleperu vārds. 2008. gadā Lejas Kleperos viesojušies 543 tūristi no Latvijas un ārzemēm. Muzeja kolekciju saimniece sakrājusi 16 gados. Senākais eksponāts ir aptuveni 9.–13. gadsimta sakta, ko pagājušā gadsimta 60. gados kultivatora zaros atrada Launkalnes pagasta Ruņģu laukā. 2008. gadā Launkalnes pagasta zemnieku saimniecība Lejas Kleperi saņēma Vidzemes tūrisma asociācijas Gada balvu 2008 nominācijā Senču mantojuma saglabāšana.