Cik dažādi ir mēslojuma sagatavošanas veidi, tikpat daudz ir iespēju to uzglabāšanai.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, mēslu uzglabāšanai iesaka veidot krātuvi, lai novērstu kūtsmēslu radīto kaitīgo savienojumu nokļūšanu gruntsūdeņos.

Zemkopības ministrijas sagatavotajā rokasgrāmatā „Ieteikumi kūtsmēslu krātuvju būvniecībai” teikts, ka kūtsmēslu krātuvei jāatrodas lauksaimniecības dzīvnieku mītnes tuvumā, austrumu vai ziemeļaustrumu virzienā. Tad ir nelieli mēslu transportēšanas attālumi un valdošie vēji nevirzīs mēslu smaku no krātuves pāri visai fermas teritorijai.

Ja mēslu kaudze ir atklāta, tai jāatrodas ēnā, lai mazinātu amonjaka emisiju.

Ierīkojot mēslu krātuvi ir svarīgi:

-         rēķināties ar dzīvnieku skaita palielināšanas iespējām

-         noteikt optimālo krātuves formu un izmērus

-         izvēlēties tehniku, kas piegādās mēslus no dzīvnieku mītnes līdz krātuvei

-         izplānot pēc iespējas īsāku mēslu transportēšanas maršrutu, iespēju robežās novēršot iekšējo ceļu krustošanos, īpaši ar lopbarības piegādes ceļu,

-         nodrošināt mēslu krāvēju un citas traktortehnikas ar piekabi piebraukšanu pie krātuves

-         nodrošināt brīvu lietus ūdens plūsmu ap ēkām un krātuvi, nepieļaujot tā ieplūšanu krātuvē no jumtiem.

Izvēloties krātuves izmērus jāņem vērā trīs faktori:

-         kādā veidā notiek kūtsmēslu transportēšana no dzīvnieku mītnes uz krātuvi

-         konkrētai zemnieku saimniecībai raksturīgie apstākļi saistīti ar jau esošām būvēm

-         kūtsmēslu nogādes veids uz mēslošanai paredzētajām vietām.

Ja kūtsmēsli no kūts uz krātuvi tiek transportēti ar hidraulisku spiedējtransportieri, tad ieteicams izvēlēties apaļas formas krātuvi. Šādā gadījumā kūtsmēsli tiek izspiesti caur krātuves vidū esošu atveri, veidojot konisku kaudzi.

Krātuvei ir paaugstināta apmale, kas paredzēta vircas uztveršanai un transportēšanai līdz vircas tilpnei.

Krātuves pievedceļš, kas nepieciešams tehnikai, ar kuru mēslus transportēs  uz laukiem, jāplāno atkarībā no krātuves lieluma un izkraušanas risinājuma. No mazāk krātuvēm kūtsmēslus var izkraut ar mehānismiem, kas novietoti ārpus krātuves, bet lielākās mēdz iebraukt arī ar mēslu izkraušanas un transportēšanas tehniku.

Ja kūtī iegūst pakaišu mēslus un to nogādei līdz krātuvei izmanto mobilos transportlīdzekļus, ērtāka būs taisnstūra krātuve. Krātuves minimālais platums visbiežāk ir 6 metri, augstums 2 metri.

Šķidrmēslu un vircas krātuves parasti būvē no rūpnieciski ražotiem tērauda, betona vai plastmasas elementiem. Tās var būt gan slēgtas, gan vaļējas.

Slēgtās krātuves var būvēt no nestiegrota vai stiegrota monolītā betona, betona blokiem vai sintētiska plēves materiāla.

Vaļējās krātuves var būvēt no nestiegrota vai stiegrota monolītā betona, sintētiskās plēves, rūpnieciski ražotiem blokiem, tērauda plāksnēm, kuras gatavotas no nerūsējoša materiāla vai arī pārklātas ar aizsargslāni, kas pasargā plāksnes no rūsas.

Mēslu uzkrāšana dziļajās kūtīs

Dziļajās kūtīs mēslus var glabāt līdz sešiem mēnešiem. Tādēļ atsevišķas krātuves nav nepieciešamas. Kūtsmēslu slāņa biezums mēdz sasniegt pat 1.2 metrus. Regulāra pakaišu izmantošana un kūtsmēslu uzkrāšana dzīvnieku atpūtas zonā neļauj urīnam iesūkties zemē.

Neliels urīna daudzums (20 – 30%) tiek ievadīts mītnes ārpusē esošajā vircas tilpnē.

Dziļās kūts priekšrocības:

-         ērti dzīvnieku atpūtai

-         nav nepieciešama kūtsmēslu krātuve

-         iegūst kvalitatīvus kūtsmēslus.

Dziļās kūts trūkumi:

-         palielināts pakaišu patēriņš

-         pakaišu piegādei un izkliedēšanai nepieciešams papildu darbs.

Papildus informācija:

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes dekāns Dr. sc. Ing. Ritvars Sudārs  norāda, ka plānojot mēslu krātuves būvniecību, jāievēro vai uz izvēlēto vietu neattiecas ierobežojumi par šāda veida objekta būvniecību. Jāievēro arī minimālie attālumi līdz riska objektiem. 

Lai mēslu krātuve būtu droša, tās izbūve jāveic atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem, izmantojot kvalitatīvus materiālus un tehnoloģiskos risinājumus.

Mēslu krātuvju pamatnes jāveido no vismaz 150 mm bieza betona ieseguma. Šķidrmēslu krātuvju un vircas tvertņu sienu minimālais biezums ir 150mm, bet pakaišu kūtsmēslu krātuvju atbalstsienas būvējamas vismaz 200 – 250mm biezas, atkarībā no to augstuma.

Krātuvju pamatnes ierīko uz 150 mm biezas noblietētas smilšainas grunts kārtas. Celtniecībai izmanto augstas kvalitātes betonu. Lai izvairītos no pakaišu kūtsmēslu pamatnes plaisāšanas, to sadala ar koka līstēm, metāla elementiem līdz 35 m2 lielos laukumos.

Ieteicamais armatūras sieta izmērs pamatnēm ir 150x150x8 mm. Stiegru pārtraukumu vietās tās montējamas ar 300mm pārlaidumu. Ņemot vērā mēslu fizikālās īpašības, hidroizolācija nav jāparedz.