Valdība oktobra beigās apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2004. gada 27.jūlija noteikumos „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs".

Grozījumi noteikumos izstrādāti, jo pēdējos gados lietainās vasaras un rudens periodi radījuši problēmas atļautajā laikā izvest kūtsmēslus. Augsne ir tik mitra, ka nav iespējams uzbraukt uz lauka un tos iestrādāt. Kūtsmēslu krātuves piepildās, un pienāk brīdis, kad kūtsmēslus nav kur likt. Citas iespējas kūtsmēslu izmantošanai pagaidām Latvijā nav.

Tomēr, lai ierobežotu kūtsmēslu izkliedi nelabvēlīgos laika apstākļos, mazinātu noplūdes un draudus ūdeņiem, paliek spēkā aizliegums par izkliedi uz sasalušas, pārmitras vai sniega klātas augsnes.

Īpaši jutīgajās teritorijās paliek spēkā aizliegums izkliedēt kūtsmēslus no 15.novembra līdz 1.martam, jo šīm teritorijām tiek piemērotas stingrākas prasības.

Kas ir organiskais mēslojums?

Mājdzīvnieki tikai nelielu daļu patērētās lopbarības izmanto dzīvības procesu nodrošināšanai un produkcijas (vilnas, piena, gaļas un olu) veidošanai. Galvenais daudzums – apmēram 50% no patērētās lopbarības sausnas, 70 – 80% fosfora un 95% kālija – tiek izvadīti no dzīvnieka organisma ar urīnu un cietajiem izdalījumiem, veidojot vircu un kūtsmēslus.

Šos izdalījumus uzkrājot un bagātinot ar pakaišiem, nogādā atpakaļ uz lauka, tādējādi papildinot augsni ar nepieciešamajiem barības elementiem.

Organiskais mēslojums aktīvi piedalās trūdvielu veidošanā, strauji aktivizē augsnes mikrobioloģisko darbību, ražo augiem nepieciešamo ogļskābo gāzi, kā arī bioloģiski aktīvas vielas – hormonus un vitamīnus un uzlabo augsnes fizikālās īpašības.

Saimniecībā iegūto kūtsmēslu daudzums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem:

-         dzīvnieku suga un vecums

-         izēdinātās lopbarības daudzums un veids

-         kūtī atrašanās ilgums gadā

-         lopu turēšanas veids un kūtsmēslu izvākšanas sistēma

-         lietotā pakaišu materiāla veids un daudzums

-         pievienotā ūdens daudzums

-         kūtsmēslu uzglabāšanas veids un ilgums.

Latvijā iespējamie un biežāk lietotie organiskie mēsli ir:

pakaišu kūtsmēsli – dažādu sugu mājdzīvnieku izdalījumi, kas uzkrāti kopā ar pakaišu materiālu.

bezpakaišukūtsmēsli (šķidrmēsli) – liellopu vai cūku izdalījumi, kuri no lopu novietnēm izvākti ar ūdens palīdzību, tāpēc tie ir vairāk vai mazāk atšķaidīti un nesatur pakaišus.

virca - liellopu vai cūku šķidrie izdalījumi.

putnumēsli - uzkrāti ar pakaišiem vai šķidrā veidā. Ievērojami koncentrētāki salīdzinot ar citu sugu mājdzīvnieku mēsliem.

komposts – dažādas cilmes organisko materiālu maisījums, kurš kompostēšanās procesā ir bioloģiski pārveidojies.

komunālie, rūpniecībasatlikumi, notekūdeņi – dažāda veida atkritumi, kuri satur vieglāk vai grūtāk hidrolizējamo organisko vielu, augu barības elementus. Augsnes ielabošanai un kultūraugu mēslošanai izmanto tieši vai pēc kompostēšanas.

zaļmēsli – kultūraugi, kurus audzē, lai pēc tam tos iestrādātu augsnē.

salmi - pēc graudaugu novākšanas sasmalcina salmus, pievieno nedaudz slāpekļa, minerālmēslus un iestrādā augsnē.

sapropelis – saldūdens ūdenskrātuvju nogulumi.

koksnespārstrādes atkritumi – zāģu skaidas, ēveļskaidas, gateru atkritumi, koku mizas. Mainīgs ķīmiskais sastāvs, maz slāpekļa, satur grūti noārdāmas vielas. Garš kompostēšanas laiks – vairāk kā gads. Kompostē kopā ar šķidrmēsliem, vircu, putnu mēsliem, fekālijām, rūpniecības atkritumiem, kas bagāti ar slāpekli, minerālmēsliem. Nepilnīgi kompostēta masa var negatīvi ietekmēt augus.

citi organiskas izcelsmes materiāli – cukurbiešu lapas, augu atliekas, jūras mēsli u.c.

Kūtsmēslu lietošana

Kūtsmēslu lietošanas normas nosaka balstoties uz augu barības elementu sastāvu tajos. Tāpēc saimniecībā uzkrāto kūtsmēslu sastāva noteikšana ir būtisks nosacījums to pareizai lietošanai.

Kopējais slāpekļa daudzums, ko iestrādā vienā sezonā ar kūtsmēsliem, nedrīkst pārsniegt 170 kg/ha.

Plānojot organisko mēslu izmantošanu, jāņem vērā to specifika. Augiem nepieciešamās vielas tajos galvenokārt ir organisku savienojumu veidā, kas izmantojami tikai pēc mineralizācijas, kuras ātrums dažādiem mēslošanas līdzekļiem ir atšķirīgs. Virca un šķidrmēsli mineralizējas ļoti strauji, to iedarbība uz augiem ātra, augsnes trūdvielu veidošanā piedalās maz. Salmi, salmaini kūtsmēsli mineralizējas lēni, augus ar barības elementiem apgādā pakāpeniski, toties tiem ir liela ietekme uz trūdvielu veidošanu augsnē.

Normāla organisko mēslu lietošanas intensitāte ir 15 tonnas uz hektāru gadā (kūtsmēsliem ar 20% sausnas).

Kūtsmēsli pēc to uzkrāšanas un glabāšanas (parasti 6-8 mēneši) ir jālieto kultūraugu mēslošanai. Nedrīkst tos ilgstoši glabāt uz lauka vai krātuvēs.

Kūtsmēsli un virca jākliedē uz lauka maksimāli tuvu barības vielu patēriņa periodam. Tas jāveic vienmērīgi un rūpīgi, pēc iespējas īsākā laikā jāiestrādā zemē. Kūtsmēslos, šķidrmēslos un vircā slāpeklis atrodas gaistošā veidā, kas, rodoties zudumam, var būtiski piesārņot vidi, tāpēc svarīgi tos lietot periodos, kad kultūraugi slāpekli sāk izmantot visintensīvāk. Saimniecībā jācenšas izmantot visus iespējamos organiskos mēslošanas līdzekļus, kuri palīdz veicināt auglību