Pie pirmā stenda pircējus sagaida runātīgs vīrs, kas piedāvā tomātus un pomidorus, laipni aicinādams nodegustēt arī ķiplokus. Fotografēties viņš nav pierunājams, arī savu vārdu , drošs paliek drošs, neizpauž, vien piebilstot: mani nesauc, es pats nāku!. Visu oficiālo atbildību uzveļot savas kundzes Valentīnas Uzares pleciem. Viņi atbraukuši no Jelgavas rajona Vilces pagasta Z/S Droši vesels. Smaidīgie cilvēki stāsta, ka sienu šogad nepļaujot, citādi kaimiņa bitēm nebūšot, kur medu vākt. Tirdzniecība vislabāk sokoties Jūrmalā : „Tur cilvēki ir spējīgi maksāt, nevis kā te, Esplanādē, ne pircēji, bet knīpstangas, tikai medu palaiza un aiziet,” norūc  saimnieks. Kundze gan mēģina apklusināt savu runīgo vīru. Ap stendu pulcējas aizvien vairāk cilvēku, kas vēlas paklausīties mutīgā vīra runas, taču neba nu viņš viens šeit tirgojas.

Turpat līdzās stāv Arnis Melderis no Iecavas novada Z/S Bites. Viņš uz gadatirgu atvedis biškopības produktus – medu, bišu maizi medū, propolisu un interesantas formas vaska sveces.

Rēzeknes rajona Z/S Mētras saimniece Maija Bodža piedāvā ļoti gardu žāvētu cūkgaļu un mājas desas. Viņa labprāt piedalās gadatirgos, jo ir gan iespēja nopelnīt, gan nedaudz izklaidēties, vērtīga esot arī pieredzes apmaiņa. Saimniecībā ir 40 cūkas, ir arī govis, bet tās gan tikai pašu ģimenes vajadzībām.

Lauku gurķi, tomāti, bietes, baziliks, patisoni ir atceļojuši no Dobeles rajona Z/S Vizbuļi, kuras saimniece Laima Hercberga ir atbraukusi uz šo gadatirgu ne vien tāpēc, lai tirgotos, bet arī lai sniegtu rīdziniekiem informāciju par veselīga uztura nozīmi cilvēka dzīvē. „Es reklamēju bioloģisko saimniecību produktus, varu pastāstīt par jebkuru produktu,” stāsta Hercberga.

Savukārt Tukuma rajona Z/S Birzniekigalvenais strādnieks Jānis Tiltiņš kopā ar mammu ir atvedis kazas sieru plašā izvēlē – gan pavisam maigu, gan žāvētu, gan kārtīgi asu Alus sieru. „Mūsu saimniecībā ir apmēram 200 kazas, tāpēc gadatirgos piedalāmies bieži un man tas patīk,” norāda Jānis.

Pilsētniekiem ir interese par ekoproduktiem un pieprasījuma netrūkst, tāpēc zemnieki cer, ka gadatirgi tiks rīkoti biežāk un aizvien vairāk lauksaimnieku pievērsīsies bioloģiskajai saimniekošanas metodei.