---

---

Mūs aicina zaļi domāt, zaļi dzīvot. Mēs izjūtam vēlmi zaļi dzīvot un dzīvot zaļi. Zaļi domāt - izprast vidi un dzīvot, tai nekaitējot, pieņemot šādu domāšanas veidu par dzīves izpratnes pamatu.

Zaļi dzīvot – rūpēties par dabu, nepiesārņot vidi, kurā paši dzīvojam, īstenot zaļas domāšanas ideju. Savukārt dzīvot zaļi... šķiet, tāda vēlme mājo ikvienā no mums. Jūs, Lauku Biznesa Laikraksta lasītāji, savās vēstulēs esat mūs rosinājuši meklēt atbildi - ko nozīmē vārdu savienojums zaļš produkts.

Kas apvienots jēdzienā zaļš produkts?

Zaļā krāsa ir dzīvības un dabas simbols. Psihologi to raksturo kā harmonijas un miera devēju. Zaļā ir viena no biežāk izmantotajām krāsām reklāmās, kas liek domāt, ka tā cilvēkus ietekmē pozitīvi, rosinoši. Bet, saistot vārdu zaļš ar vārdu produkts, šoreiz runāsim par pārtikas jomu.

Sabiedrībā plaši pazīstamais zīmols Zaļā karotīte jeb Kvalitatīvs Latvijas produkts ir biedrības Mārketinga padome preču zīme, kas radīta, lai veicinātu Latvijā audzētu un ražotu pārtikas produktu noietu Latvijas un pasaules tirgū. Noteikums, lai ražotājs iegūtu Karotītes zīmi savam produktam, – šī produkta sastāvā jābūt vismaz 75% Latvijā audzētu izejvielu, kas garantē tā kvalitāti.

Fakts Organizācijas Pasaules Dabas fonds un Zemes draugi 2006. gadā starptautiska pētījuma ietvaros atklājuši, ka ikviena cilvēka asinīs ir vismaz 18 sintētisku, ķīmisku vielu, kam tur nevajadzētu būt. Daudzas no tām uzņemtas ar pārtiku...

Kristīne Koļadina, biedrības Mārketinga padome sabiedrisko attiecību speciāliste, uzskata - „Zaļās karotītes pamatfunkcija ir apliecinājums produkta izcelsmes un ražošanas gaitas izsekojamībai. Patērētājs var uzzināt, kur ganījušās govis, kas devušas ar Zaļās karotītes zīmolu marķētu pienu, kur augusi labība, no kuras cepta maize... “ Šī ideja ietverta biedrības Mārketinga padome zīmolā Growing Green in Latvia jeb Zaļi audzis Latvijā - ārvalstu tirgum gatavotajai Latvijā audzētajai un ražotajai produkcijai.

Kristīne Koļadina, biedrības Mārketinga padome sabiedrisko attiecību speciāliste, uzskata - „Zaļās karotītes pamatfunkcija ir apliecinājums produkta izcelsmes un ražošanas gaitas izsekojamībai. Patērētājs var uzzināt, kur ganījušās govis, kas devušas ar Zaļās karotītes zīmolu marķētu pienu, kur augusi labība, no kuras cepta maize... “ Šī ideja ietverta biedrības Mārketinga padome zīmolā Growing Green in Latvia jeb Zaļi audzis Latvijā - ārvalstu tirgum gatavotajai Latvijā audzētajai un ražotajai produkcijai. 

Dzidra Kreišmane, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētāja, vērtē, ka Zaļā karotīte ir ļoti veiksmīgs Latvijā ražotās pārtikas produkcijas zīmols, jo norāda uz uzskatāmu starpību starp preci, kas ievesta no ārvalstīm, un to, kurā vismaz 75% no produkta sastāva izaudzējuši vai izstrādājuši Latvijā atzīti ražotāji.

Taču patērētājam, izvēloties preci veikalu plauktos, jāzina: Zaļās karotītes zīmols neliecina, ka produkts uzskatāms par bioloģisku. „Bioloģiski ražoti produkti tiek apzīmēti ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas piešķirtu zīmolu Latvijas ekoprodukts, izceļot to starp produktiem, kas iegūti, izmantojot konvencionālās lauksaimniecības metodes,” skaidro Dz. Kreišmane.

Bioloģiskā lauksamniecība nozīmē saimniekošanu ar dabiskām metodēm, uzturot veselīgu un dzīvu augsni. Līdz ar to bioloģiskos produktus iegūst, veicinot auga dabisku barošanos ar augsnē atbrīvotām vai izšķīdušām barības vielām, palīdzot saules enerģijai. Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes maksimāli tuvinātas dabas procesiem, proti, ražas palielināšanai tiek barots nevis augs, bet gan rosinātas dzīvības norises augsnē.

Bioloģiskajā lopkopībā īpašu vērību pievērš dzīvnieku labturībai, nodrošinot dzīvnieku un to pēcnācēju veselību.

Skaidrojums

• Jēdziens ekoloģisks nav pretrunā ar jēdzienu bioloģisks, vārdam ekoloģija pēc savas būtības ir plašāka nozīme. Latvijas likumdošanas ietvaros, runājot par videi draudzīgo saimniekošanu, tiek lietots jēdziens bioloģisks, tādēļ arī saka – ražots, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes.

• Sarunvalodā nepareizi tiek lietots vārdu salikums ekoloģiski tīrs, jo tas ir pretrunā ar reālām lauksaimniecības produkcijas audzēšanas metodēm. Lai izaudzētu ekoloģiski tīru produktu, tas būtu jāaudzē no apkārtējās vides ietekmes izolētā telpā. Bioloģiski audzētus augus dabīgā vidē ietekmē gan nokrišņi, gan vējš, gan izplūdes gāzes un citi apstākļi, ko audzētājs nespēj kontrolēt.

Skaidrojumu sniedza Dzidra Kreišmane.

Ekoproduktu ražotāji ir uzņēmumi, kuri, izgājuši kontroli un ieguvuši atļauju savus produktus marķēt ar ES bioloģiskās lauksaimniecības zīmolu vai preču zīmi Latvijas ekoprodukts, ar kuru tiek marķēti LBLA biedru ražoti produkti.

Kas ir dārgāks?

Ekomarķējums plašā nozīmē sniedz patērētājam informāciju par produktu ietekmi uz vidi. Šajā ziņā varam runāt arī par bezatlikuma tehnoloģijām, jo šādu ekoproduktu ražošana nozīmē arī to pārstrādi vielās, kuras atkal iespējams izmantot ražošanā vai kuras sadalās dabiski, neradot negatīvu ietekmi uz vidi.

Runājot par cilvēka organismu kā mikrovidi, ar ekomarķējuma zīmi marķēti pārtikas produkti, kas pozitīvi ietekmē cilvēka organismu, nodrošinot efektīvu pārtikas produktu pārstrādi un papildus neradot ķīmisku vai kancerogēnu uzkrāšanos organismā, kuru ietekme turklāt pamanāma tikai ar laiku. Mēdz teikt, ka cilvēks pierod pie visa, bet tieši alerģija – viena no ļoti grūti diagnosticējamām un vēl grūtāk ārstējamām modernā laikmeta slimībām – ir viena no šādu produktu lietošanas sekām, turklāt īpaši smagā formā. No alerģijas cieš jau zīdaiņi un mazi bērni.

Lai saimniecība varētu sākt nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību, zeme vairākus gadus jāatindē, jāsagatavo, jāattīra. Tad seko divus gadus ilgs pārejas periods, kura laikā saimnieks sagatavojas bioloģiskās produkcijas audzēšanai (saņem ES atbalsta maksājumus, iegādājas tehniku utt.).

Saimniecība produkciju kā bioloģisku var pārdot, sākot no trešā gada, bet to kontrolē un vērtē jau kopš pirmā gada.

„Bioloģiskās lauksaimniecības metodes izmantošana nozīmē, ka produkts tiek ražots, neizmantojot ķīmiskus līdzekļus, proti, augu mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļus, antibiotikas, ģenētiski modificētos organismus. Latvijā izveidota stingra kontroles un uzraudzības sistēma, un visās ražotnēs – gan zemnieku saimniecībās, gan pārstrādes uzņēmumos – ik gadu tiek veikta sertifikācija, turklāt sertifikāts derīgs tikai gadu. Uzsākot bioloģisko saimniekošanu, pirmie divi ir pārejas gadi, kad produktu vēl nevar pārdot kā bioloģiski ražotu. Bioloģiskā produkta izveides ķēde tiek kontrolēta, sākot no ražošanas līdz tirdzniecībai, tātad viss bioloģiskā produkta ceļš ir izsekojams,” stāsta Dzidra Kreišmane.

Latvijā bioloģiskās pārtikas produktu tirdzniecībā pamazām kļūst aizvien vairāk, diemžēl parasto pārtikas veikalu plauktos tie visbiežāk nav atrodami; lielākoties tos var iegādāties ekoveikalos vai internetā.

Varētu jau teikt – kurš maksā par pārtiku (patērētājs), tas arī nosaka preču sortimentu pārtikas veikalu plauktos. Diemžēl mūsu laikmetā cenas (lasi – ražotāji, tirgotāji) bieži vien nosaka to, ko pirksim un lietosim uzturā vai sadzīvē. Turklāt bioloģiskie pārtikas produkti maksā ievērojami dārgāk. Un tas arī ir saprotams - lauksaimnieki, kuri tik ilgi strādājuši, lai saražoto produkciju būtu tiesīgi un varētu piedāvāt tirgū patērētājam, vēlas saņemt arī adekvātu samaksu. Turpretī, izmantojot konvencionālās lauksaimniecības metodes, var iegūt augstāku ražu un attiecīgi – arī salīdzinoši lētāku produkciju.

Nākotnes vīzija

Kristīne Koļadina stāsta: „Līdz ar cukura nozares norietu Latvijā ražotāji spiesti samazināt Latvijā gūto izejvielu izmantojumu ražošanā. Tādēļ biedrība Mārketinga padome iecerējusi nedaudz mainīt kritērijus, kas ļauj Latvijas ražotājiem iegūt Zaļās karotītes zīmolu.”

Pildot Eiropas Savienības direktīvas, kas ir sarežģītas, bet tomēr izpildāmas, arī bioloģiskās produkcijas ražotāji par savas produkcijas ražošanu var saņemt atzinību – Zaļās Karotītes zīmolu. Piemērs – trīs a/s Trikātas siers produkti – Holandes,Krievijas un Blue siers, kuru ražošana tika uzsākta pērn.

Iespējams, tieši attīstot bioloģisko lauksaimniecību un popularizējot Latvijā tās produkciju, kas par patērētājam pieņemamu cenu būtu vairāk un biežāk rodama Latvijas pārtikas veikalu plauktos, būtu reāls pamats runāt par jēdzienu zaļš produkts tiešā nozīmē.

Latvijā ekoproduktus var iegādāties:

• Internetā: www.dabasdobe.lv;

• Veikalā Latvijas ekoprodukts - Rīgā, Kr. Barona ielā 45/47;

• Stendā Zaļais tirdziņš - Rīgas Centrāltirgū, Gaļas paviljonā;

• SIA Ekovirtuve, kafejnīcā Mājas un veikalā Rīgā, Rūpniecības ielā 11;

• Bioloģisko lauksaimnieku Zaļajā tirdziņā Rīgā, Berga bazārā katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā.

Publikācijas tapšanā izmantoti mājas lapu http://www.ekoprodukti.lv/ un http://www.dabasdobe.lv/ materiāli.

 

---

---

Ievietot komentāru:

Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!