Dagnija Hincenberga, SIA BASF agronome: „2009. gadā BASF augu aizsardzības līdzekļu klāstu graudaugiem papildina jauns fungicīds – Duets Ultra. Ceram, ka tiks reģistrēts vēl viens ļoti perspektīvs graudaugu fungicīds.
AAL cenas 2009. gadā arī BASF produktiem būs nedaudz augstākas nekā pērn. Tomēr jāuzsver,  ka salīdzinājumā ar visu citu resursu (minerālmēsliem, degvielai, darbaspēkam u. tml.) cenu svārstībām tās ir vienas no stabilākajām ilgākā laika griezumā. Kopējais BASF augu aizsardzības līdzekļu patēriņš Latvijā katru gadu stabili pieaug.
Prognozēt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas tendences šim gadam, manuprāt, ir pāragri. Vēl nav beidzies kultūraugu ziemošanas periods. Ja, atjaunojoties veģetācijai, laukaugu stāvoklis būs labs, lauku saimnieki veiks visus nepieciešamos un konkrētajos apstākļos pieejamos pasākumus maksimāli augstu ražu iegūšanai. Graudu un rapšu ražošanas ieņēmumu un izdevumu analīze rāda, ka lielāka peļņa un augstāka rentabilitāte veidojas, iegūstot lielāku ražu. Tātad, ja mēs lietosim mazāk, piemēram, slāpekļa mēslojumu, iegūsim mazāku ražu un neiegūtā raža naudas izteiksmē būs lielāka nekā ietaupījums, samazinot mēslojumu. Līdzīgi, bet ne tik vienkārši ir arī ar AAL. Domāju, ka no nezāļu apkarošanas laukaugu sējumos neatteiksies, varbūt kaut ko var ietaupīt uz glifosātiem papuvēs. Nenotiks arī jaunu atmatu apgūšana. Graudaugu fungicīdos, ja līdz maija sākumam nebūs indikāciju par graudu cenas celšanos, ziemas kviešiem varētu ietaupīt uz T1 miglojuma devas lielumu, taču  T2 smidzinājums pa karoglapu/vārpu ir cieši saistīts ar graudu rupjumu, tādēļ te mazāk iespēju taupīšanai. Ziemas rapšu sējumos pavasarī maz vairs ko var ekonomēt, jo lielākās izmaksas jau ir ieguldītas rudenī. Slāpeklis jādod, kaitēkļus atstāt nekontrolētus nevar, ja laika apstākļi būs labvēlīgi baltajai puvei, arī tur taupīt būtu tuvredzīgi. Manuprāt, jādara viss, lai iegūtu iespējami lielu ziemas rapšu ražu. Vasaras rapšus, ja pie šī brīža rapšu cenas nevar būt drošs, ka varēs iegūt vismaz 2,7 t/ha, labāk nesēt vispār.
Taču, ja graudu un rapšu cenas būtiski pieaugs, situācija kardināli mainīsies un būs pamats optimismam.”

Inga Gaile, Augu aizsardzības servisa vadītāja: „Mūsu piedāvāto preparātu klāstā nekādas izmaiņas nav gaidāmas. Produktus esam reģistrējuši ar skatu uz nākotni, nevienam no mūsu produktiem nedraud izņemšana no reģistra. Tuvāko desmit gadu laikā Latvijas zemnieki augu aizsardzības līdzekļus varēs lietot atbilstoši reģistram. Tendences, protams, ir saistītas ar vispārējo situāciju – tur, kur vajadzētu reorganizēt aparātu, mēs nometam galvu un domājam, ka bez tās šis aparāts pats reorganizēsies.

Mēs turpinām iesākto darbu. Šogad tirgū ir paredzēti jauni produkti – divi pilnīgi droši, iespējams, trīs. Tāpat kā pašlaik visa valsts strādājam pēc principa ražot vairākar mazāk. Tam ir tikai viena atslēga – cilvēku zināšanas. Latvijas potenciāls ražu kāpināšanā un rentablākā ražošanā ir milzīgs. Zināšanu potenciāls ir vēl lielāks, jo pašreiz atrodamies pārejas posmā, kopējais apgūtais nesasniedz vidējo optimālo. Bet Latvijas lauksaimnieki un agronomi tīri saimnieciski ir konkurētspējīgāki nekā viņu kolēģi citās Eiropas Savienības valstīs – viņi miglo mazāk, iegūst vairāk, pērk mazāk – iegūst vairāk.

Mēs, protams, pārdodam un attīstām tos produktus, ko pieprasa tirgus. Labā lieta ir tā, ka cilvēki interesējas par semināriem, – darba ir daudz, un tas priecē.

Šogad viennozīmīgi pieprasītākās būs pēc iespējas lētākas tehnoloģijas ar maksimālu atdevi. Cilvēki skatās uz lētākiem resursiem. Aktuāls ir nevis viens produkts, bet gan saistītās tehnoloģijas, kas nodrošina labāku rezultātu. Šobrīd cilvēki ir spiesti domāt efektīvāk un ekonomiskāk.”

Modris Krauklis, Monsanto pārstāvis Baltijas valstīs: „Latvijas lauksaimniecība un arī pārējo šī reģiona valstu lauksaimniecības nozares spēcīgi izjūt sekas, ko rada zemajās graudu cenas. Līdz ar to ir mazāk līdzekļu investīcijām un ražošanas ieguldījumiem. Arī izejvielu augstās cenas (minerālmēsli) atstāja iespaidu uz tehnikas un augu aizsardzības līdzekļu iegādi.
Protams, graudu tirgum jāsāk aktivizēties jau tuvākajā laikā, un zemniekiem jāturpina ieguldīt kultūraugu ražošanā (graudi, rapši). Gribētu atgādināt, ka pirms pusgada viss bija pozitīvi. Es negribētu pieņemt 2008. gadu kā standartu, tas bija īpašs un tuvākajā laikā neatkārtosies. Es patiešām ticu, ka graudu cenas jaunajā sezonā būs augstākas un jaunā raža nesīs lielākus ienākumus zemniekiem.
Monsanto kā ražotāja uzdevums ir turpināt produktu attīstību tirgū, lai patērētājiem būtu pieejami labākie un jaunākie produkti. Turpināsim sadarbību ar citiem ražotājiem (BASF), lai veidotu plašāku produktu iedarbību un saglabātu rentabilitāti gala lietotājam. Monsanto ir viena no vadošajām kompānijām pasaulē, kuras piedāvājumā ir sēklas. Latvijā galvenokārt ziemas rapšiem, pie kuriem atgriezīsimies sezonas laikā.”

Dace Zivtiņa, Berner pārstāve Latvijā: „2009. gads mums visiem būs jaunu izaicinājumu un risinājumu meklēšanas gads. Mēs – kompānija Berner – esam gatavi darbam!

Kompānija Berner Latvijā pārstāv divas lielas augu aizsardzības līdzekļu ražotājkompānijas – DuPont and Dow AgroSciences.

2009. gada sezonā jaunumu piedāvā kompānija Dow AgroSciences – sistēmas iedarbības herbicīdu vasaras un ziemas rapšiem – Galera š.k. Šis herbicīds paredzēts kumelīšu, ušņu, mīkstpieņu, rudzupuķu, ķeraiņu madaru un citu divdīgļlapju nezāļu ierobežošanai, lietojot nezāļu agrā attīstības stadijā, deva 0,35 l/ha.

Tirgū vēl ar vien būs nopērkamas gadiem pārbaudītās vērtības no kompānijas DuPont – Granstars Prēmija 50 š.g., Glīns 75 d.g., Kalibre 50 š.g., Titus 25 d.g. un Tanos 50d.g., no Dow AgroSciences – Mustangs s.e., Starane 180 e.k., Lotrels 300 š.k., Ariane S e.k., Glifomaks š.k., Ditāns NT d.g. Savu veiksmes gājienu turpinās abu kompāniju veiksmīgais sadarbības projekts – dubultpudeles – Granstars Prēmija 50 š.g. &Primuss s.k. un Kalibre 50 š.g. & Primuss s.k. Novēlu visiem lauksaimniekiem ražīgu sezonu.”

Augu aizsardzība – bioloģisku, ķīmisku un citu pasākumu kopums ar mērķi aizsargāt augus no slimībām, kaitēkļiem un nezālēm, lai mazinātu to kaitīgo ietekmi uz kūltūraugiem, vienlaikus saglabājot ekoloģisko līdzsvaru. Augu slimības, kaitēkļi un nezāles vienlīdz negatīvi ietekmē visus kūltūraugus. Nelietojot nekādus augu aizsardzības pasākumus, ražas zudumi būs ievērojami. Augu aizsardzībā izmanto dažādas metodes – bioloģisko, agrotehnisko, mehānisko un ķīmisko. Augu aizsardzība ir joma, kura ir reglamentēta visprecīzāk (Augu aizsardzības likums, MK Nr. 463 Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi, Aizsargjoslu likums) un kur vietas improvizācijai ir samazinātas līdz minimumam.