Eiropas Parlamenta priekšlikums paredz par 80% samazināt reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu klāstu Eiropā, kas būtu ap 35% samazinājums Latvijā. Taču Latvijas lauksaimniecībai šāds variants finansiāli nav izdevīgs un nenodrošina augu aizsardzību, tādēļ Latvija Eiropas Savienības Padomē kopā ar citām dalībvalstīm ir panākusi kompromisa variantu, ka samazinājums nepārsniegs Latvijas gadījumā 20%, ar iespēju pagarināt šo AAL lietojumu līdz 10 gadiem. Tas nozīmē, ka Latvijā uz laiku līdz 10 gadiem lauksaimnieki varēs lietot esošos līdzekļus, lai novērstu apdraudējumu kultūraugiem.

Latvijas un citu dalībvalstu pozīcija ir tāda, ka nevar atbalstīt Eiropas Parlamenta priekšlikumus, tāpēc tiek gatavots pamatojums Eiropas Parlamenta deputātiem, kādas sekas tas var atstāt uz Latvijas augkopības sektoru, kā arī jauna pozīcija ES Padomei. Šobrīd Francijas prezidentūra gatavo jaunu kompromisa variantu, kas tiks izskatīts ES Padomē, jo šī regula var tikt pieņemta, tikai Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei vienojoties.

Š.g. 1.februārī, kad Rīgā viesojās ES veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Markoss Kiprianu (Markos Kyprianou), Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pauda Latvijas viedokli šajā jautājumā un norādīja uz vairākiem principiem, kas Latvijai nav pieņemami un attiecībā uz kuriem regulas projektā būtu nepieciešami vēl daži papildinājumi, kuri arī tika iestrādāti ES Padomes varantā.

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors R. Arnītis, kas ir arī Eiropas un Vidusjūras Augu Aizsardzības organizācijas (EPPO) priekšsēdētājs, ir vairakkārt pārrunājis šo Eiropas Savienībai svarīgo jautājumu par AAL turpmāko pieejamību lauksaimniekiem. EPPO ietvaros tika organizēta tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem.

Latvijas īpašās intereses šīs AAL tirgu laišanas regulas sakarā bija panākt, lai nepieciešamības gadījumā varētu atzīt citas valsts AAL reģistrāciju, tādējādi nodrošinot Latvijas lauksaimniekiem lielāku pieejamību AAL, un novērst to kvantitatīvo samazinājumu, kas arī tika panākts atbilstoši lauksaimnieku interesēm.

2001. gadā Eiropas Savienībā tika nolemts pārskatīt lietošanai atļauto AAL klāstu. Zinātniskos pētījumos tika pierādīta atsevišķu AAL sastāvā esošu vielu negatīva ietekme uz cilvēka veselību. Šīs vielas ietekmē cilvēka endokrīno sistēmu, tās ir kancerogēnas, mutagēnas un toksiskas reproduktīvajai sistēmai. Līdz ar to īpaši bīstamas vielas cilvēku veselībai ir nepieciešams aizliegt.