| Saimnieks LV KONTAKTI | Žurnāls Saimnieks LV | Žurnāls Dārzs un Drava | Mūsu pasākumi | | ||||||||||
![]() |
||||||||||
|
Piektdiena, 18. maijs, 2012 Vārdadienas: Inese, Inesis, Ēriks Ieeja reģistrētiem lietotājiem Reģistrēties (bezmaksas)AgronomijaAgroķīmija Augu aizsardzība MinerālmēsliLopkopībaMežsaimniecībaZivsaimniecībaZirgkopībaDārzkopībaVideTehnikaBioloģiskā saimniekošanaPārtikaNekustamais īpašumsEkonomika un finansesSabiedrība un politikaEiropas lietasIzglītībaNotikumu kalendārsOrganizācijasPublikācijasKonkursiSaimnieksLVSaimnieks.lv apmeklētāji: 1 lietotāji / 23 viesi Seko mums: ![]() ![]() ![]() |
Lielā dārza mazie ienaidnieki Autors: Karina Bērziņa, LBL , pievienots: otrdien, 01. jūl. '08, 09:25 Kaitēkļi dārzam vai tīrumam var nodarīt milzu postījumus, tāpēc svarīgi zināt, kā tos atpazīt un cīnīties pret tiem, tomēr, pirms uzsākt cīņu ar kaitēkļiem, jāizsver, vai augs ir vesels, vai tam nekā netrūkst, jo kaitēkļi reti uzbrūk spēcīgiem un veselīgiem augiem. Aplūkosim izplatītākos no dārza ļaundariem.
Ābeļu ziedu smecernieks - Anthonomus pomorum Uz izplaukušām ābelēm mēdz būt nokaltuši ziedpumpuri. Ja kādu no tiem pārgriež, tajā redzams dzeltenbalts kāpurs ar brūnu galvu vai maza, dzeltenoranža kūniņa. No tās pēc kāda laika izkūņosies vabole – ābeļu ziedu smecernieks. Vaboles galva izstiepta garā snuķī. Pavasarī ziedu smecernieks iedēj oliņas ābeļu ziedpumpuros. Kāpurs izēd putekšņlapas un auglenīcas, un pumpurs nokalst. Viena vabole izdēj līdz simt oliņu, tā iznīcinādama ābolu ražu. Smecernieks pie katra trieciena pievelk kājas un nokrīt zemē. Kukaiņa izturēšanos var izmantot, lai cīnītos pret to. Parasti ziedu smecernieki ziemo augsnē. Agrā pavasarī tie un rāpjas kokos, kur pārtiek no pumpuriem, tos izdurot. Kā ar tiem cīkstēties? Zem kokiem izklāj brezentu un sit pa ābeles zariem, tad vaboles sabirst uz audekla. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par +10 grādiem, vaboles gandrīz nelido. Tāpēc tās jānopurina no kokiem agri no rīta, jo siltākā laikā no koka nokritušās vaboles aizlido. Notrauktās vaboles savāc un iznīcina. Ziedu smecernieki jāiznīcina, līdz kokos ir piebrieduši ziedpumpuri un vaboles sāk tajos dēt oliņas. Ziedu smecernieka bojātie manāmi tiklīdz ābele nozied. Ja tos savāc un aizdedzina, tad tiek iznīcinātas arī vaboles kāpuri un kūniņas. Ziedu pumpuri jāsavāc jau pirmajā nedēļā, tiklīdz ābeles noziedējušas, citādi izšķīlušās vaboles pagūst aizlidot.
Ābolu tinējs - Cydia pomonella L., Carpocapsa pomonella L., Laspeyresia pomonella Vasarā ābolos redzami tārpi – ābolu tinēja iesārtie kāpuri: ķermenis dzeltenbalts vai sārts, astoņi pāri kāju, galva brūngana, priekškrūts vairogs rūsgans, pieauguši kāpuri ir 12-18mm gari. Ābolu tinēja tauriņš ir mazs un neizskatīgs, lido agri pavasarī. Parasti tas dēj oliņas uz lapām, retāk uz ābolu aizmetņiem. Kāpuri ielien ābolā, iegraušanās caurums aizpildīts ar ekskrementiem un retu zīdveida tīklojumu, daļēji vai pilnībā tiek izēstas arī sēklas. Kāpurs viena mēneša laikā paspēj nopostīt vairākus augļus. Ja bojātais auglis nokrīt, kāpurs uzrāpjas kokā un atkal iegraužas citā auglī. Pieaudzis kāpurs atstāj ābolu un auž kokonu ābeļu mizas plaisās, kur arī pārziemo. Pavasarī tas pārvēršas kūniņā. Ja ābeles stumbriem apliek lūku vai salmu jostu, kāpuri tajā ielien ziemot. To var noņemt vēlu rudenī un sadedzināt, tādējādi iznīcinot kāpurus. Arī tinēja bojātos nokritušos ābolus ieteicams salasīt un aiznest projām no ābeļdārza.
Ābeļu vērpējs (riņķa tinējs) - Malacosoma neustria L. Rudenī un ziemā dārzā var atrast vēl vienu lapu koku ienaidnieku. Zaru galos redzami plati gredzentiņi, kas sastāv no sīkām, pelēkām oliņām, kuras blīvās rindās sadējis tauriņš – ābeļu vērpējs. Pavasarī no tām izšķiļas kāpuri: ķermenis pelēkmelns, pār muguru stiepjas spilgti balta gareniska svītra, kurai seko oranža, melna, pārtraukta oranža un zilganpelēka svītra. Matojums garš, ne sevišķi biezs, pieauguši īpatņi ir 50-55 mm gari. Kāpuri sākumā apgrauž pumpurus, pēc tam lapas. Jaunie kāpuri uzturas bariņos un ierīko tīmekļa ligzdas zaru žāklēs, pieaugušie dzīvo pa vienam. Jūnijā kāpurs auž bāli dzeltenu kokonu. Jūlijā no tā izlido tauriņi. To izdētās oliņas pārziemo uz zara. Vēlu rudenī ieteicams nogriezt un sadedzināt zaru galus ar labi redzamajiem oliņu gredzeniem. Ja pavasarī zaru žāklītēs redzamas tīmekļa ligzdas ar jaunajiem kāpuriem, tās arī jāsavāc un jāiznīcina.
Lapkoku baltenis - Aporia crataegi L. Vēlu rudenī un ziemā uz augļu kokiem šur tur paliek sakaltušas lapas, kas nekrīt nost pat stiprā vējā, jo apvītas ar tīmekli, piestiprinātas pie zara un noder par ligzdu sīkiem kāpuriem. Tādas ziemas ligzdas ierīko lapkoku balteņa kāpuri. Ziemas ligzda sastāv no vienas vai divām lapām, kas karājas tīmeklī. Starp lapām ir viena kopīga kamera, bet tajā – daudz mazu, baltu kokonu ar kāpuriem: ķermeņa mugurpusē trīs melnas, starp tām divas oranžbrūnas garsvītras, sāni un apakšpuse pelēka, galva melna, pieaugušie kāpuri 45-50 mm gari. Ligzdas jāsavāc, kad pārējās lapas ir nokritušas un jāiznīcina.
Kolorado vaboles - Leptinotarsa decemlineata Vaboles ķermenis 9-12mm garš, ovāls, oranžs ar melniem plankumiem, uz baltajiem spārniem piecas melnas svītras. Kāpuri sākumā melni, vēlāk – ķieģeļsarkani. Iesaka miglošanu uzsākt, tiklīdz kāpuri nomaina ādas. Salīdzinājumā ar vabolēm, tiem ir zvēru apetīte un 510 tārpi spēj kartupeļa lakstus nograuzt pilnīgi kailus. Tas nozīmē, ka vienas vaboles dējums var sabojāt ražu kādiem simts kartupeļu ceriem.
Augutis - Sternorrhyncha Augutu kārtas kukaiņi ir augēdāji, kas sūc augu sulu. Kārtu iedala četrās apakškārtās – baltblusiņas (Aleurodea), bruņutis (Coccodea), lapblusiņas (Psyllodea) un laputis (Aphidoidea).
Baltblusiņas ir sīki kukaiņi, kuru ķermeni klāj balts, vaskveidīgs apputekļojums. Siltumnīcās dzīvo siltumnīcu baltblusiņa(Trialeurodes vaporariorum). Dzimumu dimorfisms un augsta pielāgošanās pakāpe parazītiskam dzīvesveidam uz saimniekauga raksturīga bruņutīm. Bruņutu mātītes ķermenim nav spārnu, kāju, taustekļu un acu, tādēļ tās nekustīgi sēž uz auga, atgādinot izaugumu. Pļavās, laukos un mežos uz kokiem, krūmiem un lakstaugiem sastopamas lapblusiņas. Vairākas sugas, piemēram, ābeļu lapblusiņa(Psylla mali), var būt kaitīgas kultūraugiem. Līdzīgas lapblusiņām ir laputis, kas atšķiras ar taustekļiem un to, ka laputu pakaļkājas nav piemērotas lekšanai. Laputu dēļ augu daļas sagriežas, sačokurojas, saliecas vai uz tām veidojas pangas. Laputis izdala uz augiem gaišus, šķidrus ekskrementus, kas satur daudz ogļhidrātu. Saldajos izdalījumos attīstās kvēpsarmas sēnes, augu lapas vai citas daļas kļūst melnas vai pelēkas, samazinās augu asimilējošā virsma. Ar saldajiem izdalījumiem bieži barojas citi kukaiņi. Laputīm ir samērā daudz dabisko ienaidnieku – mārītes, plēsīgās blaktis, pangodiņi, ziedmušas un zirnekļi.
Ķīmiskie līdzekļi pret kaitēkļiem Veikalos plaši pieejami trešās klases augu aizsardzības preparāti, kurus var iegādāties arī dārzkopības amatieri. Vispirms, lai šos preparātus pareizi lietotu, jāiepazīstas ar pievienoto lietošanas pamācību, – devas, sagatavošana, lietošanas apstākļi. Neskaidrību gadījumā par augu aizsardzības preparātu izvēli var konsultēties tirdzniecības vietās pie pārdevējiem, raksturojot problēmu, kāda atgadījusies augiem, jo ne vienmēr mazdārziņu kopēji ir tik zinoši, lai pareizi noteiktu diagnozi paši. Ja jāapstrādā tikai atsevišķi dārza, balkona vai istabas augi, izmanto pudeli ar mehānisko smidzinātāju. Nepieņemami šim nolūkam izmantot lejkannu. Strādājot ar šiem preparātiem, obligāti jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi – respiratori un cimdi, jāvalkā piemērots darba apģērbs, nevis sauļošanās kostīms. Ja lietoti augu aizsardzības preparāti, obligāti jāievēro instrukcijā minētais nogaidīšanas periods, kura laikā neiesaka ēst apstrādātos dārzeņus vai augļus. Augu kaitēkļu apkarošanas līdzekļus jāiegādājas tikai legālās tirdzniecības vietās, kur pārdod reģistrētus preparātus. Fastaks – kontakta iedarbības insekticīds. Iznīcina kaitēkļus, nonākot ar tiem tiešā saskarē vai arī kaitēkļiem ieēdot apstrādāto auga daļu. Pieķeras vaska slānītim, kas klāj lapu virsmu. Lielākoties Fastaku lieto kartupeļu lapgrauža – Kolorādo vaboles apkarošanai, kā arī dekoratīvos stādījumos, var izmantot arī citām kultūrām, kam uzbrukuši kaitēkļi – burkāniem, puraviem, sīpoliem, ķiplokiem, kāpostiem, salātiem, pētersīļiem, gurķiem, tomātiem u.c. Ļoti svarīgi ir ievērot instrukcijā minēto nogaidīšanas periodu, pirms lietot ražu uzturā.
Cīņa ar dabiskiem līdzekļiem Var nepieļaut kaitēkļu rašanos, gudri plānojot dārza stādījumus. Medusaugi, piemēram, samtenes pievilina derīgos kukaiņus, kas iznīcina dārza kaitēkļus. Tie netuvosies dārzam arī tad, ja tajā augs kreses, kumelītes, krizantēmas, rozmarīns un ķiploki. Pret laputīm var cīnīties šādi: ķiplokus ar visiem lakstiem samaļ gaļas mašīnā, aplej ar aukstu ūdeni un ļauj ievilkties vienu diennakti, tad ar iegūto šķidrumu apmazgā auga lapas. Vēl viens līdzeklis – ar verdošu ūdeni aplej tabaku, ļauj atdzist un ievilkties un arī mazgā auga lapas, tiesa gan, šīs metodes noder vienīgi mazu augu kopšanā. Kolorado vaboles senāk vienkārši salasīja burciņās un iznīcināja, tiesa, tas ir darbietilpīgs, toties ekoloģiski tīrs process. Ērts ir šāds līdzeklis: spaini kartupeļu ziemā ienes siltā istabā un atstāj sadīgt līdz pavasarim. Tad tos iznes laukā un izber tīruma malā, kur paredzēts tupeņus stādīt. Kolorado vaboles iemitinās kartupeļos un tās var ērti salasīt. Tā pamazām var iznīcināt lielāko daļu šo kaitēkļu, vienīgi, ja gaidāma salna, kartupeļi jāapsedz.
Drauds samta kažociņā Ja dārzā iemitinājies kurmis, tas nozīmē - laba augsne. Tomēr dārzkopji par šo viesi īpaši nepriecājas. Protams, no humānisma viedokļa nevajadzētu šos skaistos dzīvnieciņus nobendēt, bet mēģināt atbaidīt. Tiesa, nobaidīti viņi var pazust no viena dārza gala un atgriezties tad, kad to vismazāk gaida. Vienā vietā ilgāk par nedēļu kurmis neuzturas, jo meklē barību. Daudzas tautā ieteiktās metodes uz kurmjiem neiedarbojas, zemē ieraktas pudeles un uz metāla stieplēm uzkārtas alus bundžas spēj iebiedēt tikai jaunos kurmjus. Tā kā kurmis ir jūtīgs uz dažādām smaržām, var mēģināt alās likt sapuvušas siļķes galvas, šo smaku kurmis necieš un aiziet. Taču viena efektīvākajām cīņas metodēm ir kurmju lamatas, ko ievieto aktīvā alā. To, vai ala ir aktīva, var noteikt, piespiežot ar kāju. Ja kurmis diennakts laikā rakumu atjauno, eja ir aktīva. Galvenās ejas parasti kurmis rok gar celiņiem, žogiem un citiem cilvēka veidoties šķēršļiem.
|
JAUNĀ tautas aptauja: Žurnāli:
Aptauja Cik cilvēku sastāvā jūs ieradīsieties Traktordienā 2012? Dubultais vilciena sastāvs (13)Autobuss pilns līdz lūpai (10)Padsmit cilvēki vienā žigulītī (18)Cik nu esam ģimenē (22)Būšu viens, pavisam viens (10)![]() ![]() ![]() |
||||||||