Dāgs Rostoks ir pasaulē lielākās augu aizsardzības līdzekļu ražotājfirmas „Bayer CropScience”(Turpmāk – „Bayer”) pārstāvniecības Baltijas valstīs direktors. Pirmoreiz tagadējo uzņēmēju sastapu 1992. gadā, kad „Lauku Avīze” sāka izdot pielikumu „Praktiskais Latvietis” un D. Rostoks bija iesaistījies vācu firmas „Schering” darbā. Kā atceras uzņēmējs, toreiz viņš bijis vienīgais darbinieks minētajā uzņēmumā.

Tagad D. Rostoks vada pārstāvniecību, kuras 13 speciālisti strādā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma gada apgrozījums pēdējos gados katru gadu pieaudzis par 15–20%. Pirms 15 gadiem „Schering” piedāvāja trīs augu aizsardzības preparātus, tagad to ir 34. Apmēram 50 zemnieku saimniecību Baltijā piedalās „Bayer” izmēģinājumos, un šāda kopdarbība lauksaimniekiem dod drošību, ka katrs jaunais produkts tiek rūpīgi pārbaudīts. D. Rostoks runā četrās svešvalodās – vācu, angļu, krievu un lietuviešu.

D. Rostoks: – Mūsu kompānija, apvienojot uzņēmumus, ir augusi: es 1991. gadā sāku strādāt firmā „Schering”, vēlāk tā apvienojās ar „Hoehst”, un izveidojās „AgrEwo”; pēc tam „AgrEwo” apvienojās ar „Rhone Poulenc”, un tapa „Aventis”; visbeidzot minēto uzņēmumu nopirka kompānija „Bayer”. Tagad jāsecina, ka Baltijas reģions ir ļoti dinamiski attīstījies, pēdējos 2–3 gadus īpaši strauji. Domāju, veiksmīgs bija arī 1998. gads, kad bija labas ražas un labas cenas. Pašlaik Lietuvā cukurbiešu raža ir 60–65 t/ha – tāda, kādu uzskata par standartu Dānijā un Zviedrijā. Bēdīgi, ka Eiropas Savienības princips ir cukurbiešu audzēšanu mākslīgi padarīt nerentablu, tāpēc arī pašreiz lietuviešu starpā notiek ķīviņi, jo vieni grib audzēt, otri – ne. Tas attiecas arī uz mani, jo kopš „Schering” ienākšanas Baltijas valstīs mēs ļoti modernizējām cukurbiešu audzēšanu, un tas ļāva atteikties no roku darbaspēka. Beidzās augsnes herbicīdu masveida lietošana, tās vietā nāca betanāla sistēma, un mums šajā nozarē rezultātā bija izveidojusies liela tirgus daļa.

Protams, daudz strādājam ar graudaugu, kartupeļu, rapšu augu aizsardzības līdzekļiem, un „Bayer” ir lielākais šo produktu piegādātājs Baltijas valstīs. Veiksmīgi darbojamies Lietuvas tirgū, nedrīkst nenovērtēt Igaunijas tirgu, jo arī tur izveidojušās lielsaimniecības ar intensīvu ražošanu.

– Kā izjūtat atšķirības ar katras valsts klientiem un konkurentiem?

– Esmu iemācījies, piemēram, lietuviešu valodu, jo nevienā no Baltijas valstīm tikpat kā nav krievu zemnieku, tāpēc Lietuvas laukos ir svarīgi zināt lietuviešu valodu. Igaunijā sarunāties igauniski gan nevaru, bet mums ir darbiniece igauniete.

Mans princips – katram jādara savs darbs, tāpēc nav tā, ka noņemos ar sīkām detaļām. Mēs kompānijā apspriežam galvenās līnijas, un darbinieki labi zina savus pienākumus. Reizē ar pārstāvniecības direktora amatu koordinēju darbu ar importētājiem, jo cīņa augu aizsardzības līdzekļu tirgū kļūst arvien nežēlīgāka. Blakus esošjām ražotājkompānijām un izplatītājkompānijām Baltijas tirgū ienākušas jaunas, spēcīgas dāņu un zviedru firmu kompānijas.

– Vai līdz ar cenu ir vēl kādi priekšnoteikumi, kas „Bayer” kompānijai tirgū ļauj saglabāt stabilu vietu?

– Noteikti svarīgi tas, ka produkts ir labs. Tā kā mēs vieni no pirmajiem ienācām Baltijas tirgū, mums ir priekšrocība – latviešu zemnieks parasti turas pie pārbaudītām vērtībām.

– Ar ko atšķiras lietuviešu, igauņu un latviešu klienti?

– Visatturīgākie un noteiktākie ir igauņi, viņi nedod tukšus solījumus. Viņi ir piesardzīgi, jo Igaunijas augsnes ir jūtami nabagākas nekā Lietuvā vai mūsu Zemgalē. No baltiešiem visvairāk riskēt ir gatavi lietuvieši, tomēr 90% gadījumu risks ir attaisnojies. Jāņem vērā, ka visus šos neatkarības gadus Lietuvā bijis vislielākais valsts atbalsts lauksaimniecībai.

– Kā, firmām apvienojoties, veidojāt sava kolektīva darbu?

– Mēs centāmies paturēt visus darbiniekus, jo „Bayer” kompānija ir sociāla firma, proti, nav pieejas, ka apvienojoties cilvēkus atstāj bez darba. Protams, centos katram atrast darbu, ko viņš var veikt vislabāk, un šī pieeja vismaz 90–95% ir attaisnojusies. Tas ir, ne katrs, kas labi strādā pie produktu reģistrācijas, var vienlīdz veiksmīgi konsultēt zemnieka sētā. Ar dažādiem kursiem un iekšējiem treniņiem esam centušies izkopt, attīstīt cilvēku spējas. „Bayer” notiek iekšējie kursi, mums ir „Talantu skola”, proti, tur tiek izspēlētas dažādas sarežģītas situācijas. Piemēram, ja pieņemam cilvēkus darbā, tas notiek konkursa kārtībā, un tad parasti uzdodam nestandarta, neparedzamus jautājumus.

Izvēloties darbiniekus, rēķināmies, ka mūsu skaits nav liels, toties ir svarīgi, lai visi varētu savā starpā labi sastrādāties un lai uz katru var paļauties. Mēnešos, kad ir lielās produktu piegādes un vienlaikus lauku darbi – no marta līdz jūnijam –, reti gadās diena, kad kaut kas neatgadītos. Piemēram, kādam nokavēta piegāde, cits ar jauno preparātu nav apmierināts, vēl kāds sajaucis trīs preparātus.

– Kā kopš tā laika, kad sākāt strādāt „Schering”, mainījies augu aizsardzības līdzekļu tirgus, piedāvājums? Kā spējat tam sekot?

– Baltijas valstīs pašlaik piedāvājam 34 produktus, bet 1992. gadā šajā reģionā visām augu aizsardzības līdzekļu firmām kopā nebija vairāk. Jārēķinās ar to, ka ik gadu strādāt kļūs vēl grūtāk. Bet ir iegūta pieredze, un tad var novērtēt to, ka visam nav jāpievērš vienlīdz liela uzmanība. Proti, ir būtiskas un nebūtiskas lietas.

Ļoti lielā mērā mainījušās zemnieku saimniecības, kas ir mūsu klienti. Tās ir paplašinājušās, modernizējušās, un pašlaik ražotāju un tirgotāju starpā notiek cīņa par katru lielu klientu. Par pašiem saimniekiem es teiktu, ka viņu profesionālisms audzis nevis pa gadiem, bet pat pa mēnešiem. Viņi paši jau prot izvēlēties produktus, zemnieku patstāvība krietni pieaugusi, bet – zemnieku uzticēšanās tirgotājiem un ražotājiem bieži ir mazinājusies. „Bayer” kompānija ik gadu katrā reģionā rīko savus seminārus, jo mums ir svarīgi ne tikai lielie klienti, bet arī vidējie un mazākie zemnieki. Lauka dienas rīkojam kopā ar firmām, kas izplata mūsu produktus, kā arī kompāniju „BASF”.

– Kā jūsu kompānija raugās uz sadarbību ar zinātniekiem – cik tas svarīgi?

– Ļoti svarīgi, lai mēs varētu produktus reģistrēt, lai varētu ierīkot bioloģiskos izmēģinājumus, jo mūsu produktu normas dažādos pasaules reģionos tomēr atšķiras. „Bayer” neatļaujas piedāvāt zemākas normas, lai samazinātu izmaksas, jo tas neattaisnojas. Ir vajadzīga efektivitāte, tāpēc katrā Baltijas valstī mums ir savi izmēģinājumi. Trīs cilvēki nodarbojas tikai ar šiem izmēģinājumiem, ar zinātniskajām iestādēm, viņi rūpējas, lai būtu jauni produkti, pareizas to normas, lai produktus piereģistrētu. Latvijā izmēģinājumi notiek Augu aizsardzības pētniecības centra uzraudzībā.

Mūsu uzņēmums ir lielākais sadarbības partneris Dotnuvas Zemkopības institūtam Lietuvā – tā ir lielākā šāda zinātnes iestāde Baltijas valstīs. Turklāt kaimiņvalstī firmai „Bayer” ir savs Democentrs, ko ierīkojuši zinātnieki. Katru gadu trīs dienas tas atvērts visiem apmeklētājiem no Baltijas valstīm, mēs paši uz turieni vedam cilvēkus no Igaunijas un Latvijas. Patiesībā mēs tikai sniedzam informāciju un skaidrojam, ko šis centrs piedāvā, bet tā darbs pamatojas uz zinātnieku līdzdalību, kuri ierīko izmēģinājumu lauciņus.

– Vai izmēģinājumi tiek ierīkoti arī pie mūsu zemniekiem?

– Jā, piemēram, vairākās Saldus rajona saimniecībās ir problēmas ar rudzupuķi, rudzusmilgu, un mēs cenšamies palīdzēt specifiskos gadījumos. No saldeniekiem mums ir daudz izmēģinājumu Māra Kļaustiņa Ezeres pagasta z/s „Krastmaļi”, Sergeja Virta saimniecībā „Rubuļi”, SIA „Pampāļi” un citur.

– Kā sapratu, jūs koordinējat „Bayer” pārstāvniecības, savu speciālistu darbību visā Baltijā. Tajā pašā laikā piedalāties arī tādās saimnieciskās lietās, ko varētu izdarīt kāds cits. Proti, jūtaties atbildīgs par visu, kas saistīts ar jūsu firmas labo vārdu.

– Es atbildu par visu. Ja nu kāds izdzer deča ampulu un nonāk slimnīcā? Protams, man jāzina viss par šādu lietu, kamēr tā nokārtota. Ir svarīgi, lai darbinieki strādātu patstāvīgi, bet ir lielie projekti, lielās koncepcijas, kur es pats ļoti nopietni iedziļinos. Domāju, šajā ziņā tuvākajos gados nekas nemainīsies – tirgus augs, spriedze arī, izdzīvos stiprākie. Mūsu mērķis ir augt gadu no gada, ik gadu ieviešam 4–6 jaunus produktus – cita starpā, tas ir visvairāk, salīdzinot ar firmām, kas strādā Latvijā un Baltijā.

– Kādi ir jūsu sadarbības principi gan savā darbā, gan sadarbojoties ar citām firmām?

–Ja varam savstarpēji ko interesantu piedāvāt, tad arī rodas un attīstās sadarbība.

Uzskatām, ka liela nozīme ir mācībām, ko mūsu kompānija regulāri rīko gan importētājiem, gan zemniekiem. Augu aizsardzība ir smalka lieta, kur jābūt dziļām zināšanām, nevaram atļauties, lai mūsu klients nebūtu informēts. Tā ir nozare, kur nevar strādāt kurš katrs. Reizi gadā visiem mūsu darbiniekiem, kas saistīti ar tirgotājiem, trīs dienas atvēlam īpašam braucienam, lai mēs visi iepazītos ar izmēģinājumiem. Mums līdzi brauc eksperti no Vācijas. Ļoti nopietni strādājam, lai katrs piedāvātais produkts tiktu rūpīgi izanalizēts, izsvērts. Tikai tad, ja es zinu, kā preparāts darbojas, varu to ieteikt klientiem.