M. Heincs uzsvēra, ka lauksaimnieki iegulda naudu saimniecību attīstībā, un tas liecina, ka viņi ir optimistiski noskaņoti. „Mūsu kompānija var būt gandarīta, ka izdevies pazemināt augu aizsardzības līdzekļu cenas, jo jūtami paaugstinājies pieprasījums,” teica prezidents. Piemēram, Dienvidamerikas valstīs tas gandrīz dubultojies. M. Heincs pastāstīja, ka Brazīlijā gūta fermeru atzinība tieši tāpēc, ka „BASF” preparāti ļāvuši apkarot kaitēkļus, kas agrāk iznīcināja sojas laukus. Prezidents iezīmēja nākotnes aprises: īpaša vērība tiks veltīta labības un sojas fungicīdu ražošanai, labības un kukurūzas herbicīdiem, kā arī insekticīdu preparātiem. Kompānija veic plašus izmēģinājumus, lai iepazīstinātu ražotājus ar jaunāko produkciju. Visbeidzot M. Heincs informēja, ka „BASF” 2007. gadā lauksaimniecības nozarē strādā pusotra tūkstoša darbinieku. Turklāt tas nenozīmē, ka Eiropā pieprasījums būtu sarucis, gluži otrādi, salīdzinot ar 2006. gadā lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem par 897 miljoniem eiro, šogad šī summa sasniedz 930 miljonus, tas ir, par 4% vairāk.

Klauss Velšs piedāvāja citādu salīdzinājumu: 1992. gadā „BASF” aptvēris 5% augu aizsardzības līdzekļu tirgus daļas, 2006. gadā – 17%. Referents atgādināja, ka šogad dažādas augu kultūras cietušas no nepazīstamām slimībām, piemēram, zemenes, un laikapstākļi veicinājuši labības rūsu veidošanos. „Labi, ka mums ir preparāti, ko piedāvāt!” teica K. Velšs. Viņš raksturoja kompānijas darbību ar skaitļiem – „BASF” piedāvā savu produkciju 100 kultūrām 50 valstīs, tajā skaitā pret 80 slimībām. Pašlaik nopietns pieprasījums sakarā ar rapšu un saulespuķu audzēšanas paplašināšanos gan biodegvielas, gan pārtikas vajadzībām parādās Austrumeiropas valstīs. „Mēs varam droši teikt ražotājiem: vislabākais biodīzelis iznāks tad, ja izvēlēsieties „BASF” preparātus!” apgalvoja K. Velšs.

Prezidents M. Heincs „BASF” darba analīzes pārskatu beidza cerīgi: „Ceram, ka esam uz pareizā ceļa. To rāda pieprasījums, un „BASF” stiprajā konkurences tirgū grib būt labākais palīgs saviem pasūtītājiem.”

Preses konferences gaitā „BASF” vadītājiem uzdeva jautājumu, kas palīdzējis iegūt jaunus tirgus dažādos kontinentos. M. Heincs paskaidroja: tas noticis, pateicoties jaunu produktu piedāvājumam, cita starpā faktam, ka firma iegājusi Dienvidamerikas tirgū. K. Velšs papildināja: uz lauksaimniecību pašlaik tiek izdarīts liels spiediens, proti, jārēķinās ne tikai ar partneriem, milzīgs pieprasījums ir pēc enerģijas kultūrām. Kā apmierināt pārtikas un enerģētisko resursu vajadzības, ir atklāts jautājums. Produktu vērtība un daudzums iegūst jaunu saturu, tāpēc jādomā, kā radīt priekšnoteikumus, lai zemnieki būtu ar mieru investēt lauksaimniecībā. Varbūt varam runāt pat par jaunu augu aizsardzības sistēmu Eiropā?

Pēc tam preses konferences dalībniekiem bija iespēja apmeklēt netālo Ludvigshāfenu, kur atrodas lielais „BASF” uzņēmums. Te 42 ha platībā ir komplekss – pati rūpnīca, pētījumu un mārketinga centrs. Agrāk apmeklētāji pa milzīgo teritoriju izvadāti autobusiņos, tagad viņu rīcībā ir „BASF” muzejs, kur gide izstāsta visu par kompānijas vēsturi un mūsdienu attīstību. Vispirms ieraugām senus foto un dokumentus, kas vēsta, ka 1865. gadā Manheimā nodibināta akciju sabiedrība „Badische Anilin- &Soda–Fabrik”. Tā kā jau pazīstamās krāsvielas vairs neapmierināja tekstilrūpniecības vajadzību, rūpnīcā iekārtoja pētījumu laboratoriju, un 1869. gadā ķīmiķis Heinrihs Karo ieguva sintētisku, noturīgu krāsvielu. Līdz ar uzņēmumu tapa strādnieku ciemati, ambulance un citas sadzīves ēkas. „BASF” ierīkoja savas filiāles Ņujorkā, Piemaskavā un Nevilā (Francija). Bet 1913. gadā „BASF” sāka ražot minerālmēslus. Otrā pasaules kara beigās, 1944. gada septembrī, rūpnīcu sabombardē. Tagad kompānija „BASF” ir liels starptautiski ietekmīgs uzņēmums ar filiālēm un pārstāvniecībām visos kontinentos.

Limburgerhofā, netālu no milzīgās rūpnīcas, atrodas „BASF” Lauksaimniecības centrs. Doktors Rūdolfs Franks notur īsu, lietišķu prezentāciju, uzsvērdams, ka „BASF” ir trešā lielākā augu aizsardzības līdzekļu ražotāja pēc firmām „Bayer” un „Syngenta”. Zinātnieka viedoklis – pēdējos 20 gados augu aizsardzības situācija ir radikāli mainījusies. Viņa vadītajam centram ir filiāles Ķīnā, Filipīnās, ASV (Kalifornijā) un Brazīlijā. Dr. Franks izrāda laboratoriju, kur tiek sintezēti jaunie preparāti, pārbaudīta to ietekme uz augiem, pēc tam izmēģinājumu siltumnīcās turpināts darbs dažādu kultūru izpētē. „Lai preparātu varētu iesniegt aprobācijai, jāveic aptuveni 800 zinātnisko pētījumu procedūru,” zinātnieks mūs apmulsina. Šaubos, vai pat diplomēts agronoms spēj novērtēt, cik apjomīgi pūliņi jāveltī, lai rastos jauns preparāts, kas rezultātā ietekmē ekonomikas līkni.