Ainava... Zemes ģeoloģiskā struktūra, augsne, dzīvnieki un veģetācija, cilvēka darbības raksts – lauki, meži, apdzīvotas vietas un vietējā rūpniecība. Pasaules zinātnieki uzsver – ainavu raksturo atkārtoti telpiski elementi vai elementu grupas – reljefa formas, augšņu tipi, veģetācijas tipi, vietējā fauna, zemes lietojuma veidi un zemes segums, turklāt ainava ir dinamiska sistēma, kas mainās gan laikā, gan telpā, kā arī funkcionāli. Ainavai ir noteiktas raksturīgas pazīmes, taču tā nepārtraukti mainās. Šodienas ainavu var saprast, tikai skatoties uz ainavas vēsturisko attīstību, – ainava, ko redzam šodien, sastāv no dažādu laika periodu mantotiem elementiem.

Ainavu tipi un elementi

Ainavu struktūrā jāņem vērā zemes segums, dominējošais veģetācijas tips, vietas ģeomorfoloģija un ģeoloģija – atkarībā no šiem nosacījumiem tiek izdalīti ainavu tipi un elementi. Tie var būt: mežu ainavas, lauksaimniecības zemju ainavas, mozaīkveida struktūras ainavas (teritorijas, kurās mijas lauki ar mežiem), upju ieleju ainavas, ezeru iedobes ainavas, purvu ainavas, jūras līča un piekrastes ainavas, cilvēku pārveidotas ainavas, kā arī ceļi.

Ainavu estētiskā vērtība

Ainavu vizuālo vērtību kritēriji:

O   Ainavas kvalitāte. Subjektīvs rādītājs, tomēr pastāv noteikti principi tās novērtēšanai. Tie ir: ainavas vienotība, daudzveidība, mērogs un aura, kas palīdz novērtēt ainavas harmoniskuma līmeni, sarežģītību un noslēpumainību.

O  Saskatāmība un pieejamība. Kā ainava izceļas uz kopējā apkārtnes fona, no cik skatu punktiem to iespējams vērot.

Svarīgs moments – novietojums attiecībā pret galvenajiem ceļiem un apdzīvotām vietām. Ir atšķirība arī starp panorāmas ainavu, kas paveras, skatoties no augstu pacelta skatu punkta, un iekšējo ainavu, kuras pamatā ir arī citas maņas – smarža, skaņa.

Ainavu funkcionālā un ekonomiskā vērtība

Šie sociālekonomiskie indikatori un rādītāji ir svarīgi, ja pētām ainavas nozīmi cilvēka dzīvē, turklāt visas funkcijas ir savstarpēji saistītas un mijiedarbojas: lauksaimniecībā izmantojamo zemju izmantošana pagātnē; mežsaimniecībā izmantojamo zemju izmantošana; ainavu resursu izmantošana rekreācijā un tūrismā; ainavas resursu izmantošana derīgo izrakteņu ieguvē; iedzīvotāju skaits un demogrāfiskā situācija; ražošana un ostu darbība; zvejniecība; ainavas resursu ietekme uz zemes tirgus vērtību; ekonomisko resursu izmantošana vides aizsardzībā.

Ainavu plānošana

Svarīgākie aspekti teritoriju plānošanā: teritorijas autentiskums (ainavas aizsardzības pakāpe un oriģinālā funkcija); vēsturiskums (vērtība pēc pagātnes sniegtās informācijas); identitāte (nacionālās, reģionālās vai lokālās identitātes nesēja); iespaidīgums (vai vide spēj izraisīt cilvēkos emocijas, pastiprina saites starp cilvēku un viņa apkārtni); izziņa jeb stāsts (specifiski dzīves apstākļi kādā laika posmā); dažādība (piemēram, vieta dzīvošanai, atpūtai, vietas ekoloģiskā nozīme); homogenitāte, kā arī saskaņotība ar dabas vidi (apdzīvotas vietas un zemes izmantošanas sistēmas atklāj dabas apstākļus).

Ainavu aizsardzība

Ainavu aizsardzības plānošanas jautājumi un ainavas nozīme ir svarīga gan viena cilvēka dzīves cikla ietvaros, gan lai caur ainavu visās tās izpausmēs nodotu iepriekšējo paaudžu informāciju un pieredzi nākamajām paadzēm.

Ainavu teritoriju plānošana, aizsardzība, saglabāšana un attīstība Latvijā

Latvijas valdība ratificējusi Eiropas ainavu konvenciju. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izveidojusi Ainavu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupu, kurā iesaistīta virkne sabiedrībā atzītu visa veida ainavu aizsardzības, saglabāšanas un attīstības profesionāļu.

2006. gada 9. martā valsts sekretāru sanāksmē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izsludināja noteikumu projektu Par Eiropas Ainavu Konvenciju. Likuma mērķis – veicināt ainavu aizsardzību, apsaimniekošanu un plānošanu. 2006. gada 6. novembrī valdība atbalstīja Eiropas ainavu konvencijas parakstīšanu.

Teritorijas plānošanas likumā noteikts, ka teritorijas plānošanas uzdevumi ir saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti, kā arī iekļauties kaimiņvalstu un ES teritorijas plānošanas pasākumos. Likums Saeimā pieņemts 2007. gada 29. martā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, sadarbojoties ar Vides, Kultūras, Zemkopības, Izglītības un Satiksmes ministrijām, ieviesīs un realizēs Konvencijā norādītos pasākumus. Šajos pasākumos iesaistīti dažādi valsts uzņēmumi – VSIA Vides projekti un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Līdz ar konvencijas ratifikācijas var aizsākties plašāks dialogs ar sabiedrību un dažādu nozaru speciālistiem.

Iespējas un ierobežojumi

Svarīgākais ikvienam no mums apzināties – ir lietas, kurām jābūt iekļautām tiesiskajos dokumentos un kuras šobrīd ir diezgan slidenas: vai teritoriju plānojumā parādītas ainaviski vērtīgās teritorijas? Vai teritoriju plānojumā parādīti dabiskie meža biotopi un mikroliegumi?

Vai attīstības programmā paredzētas rīcības kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanai? Vai teritoriju plānojumā paredzēta jauna apbūve ārpus esošo ciemu teritorijām?

Turpinājums LBL 10. numurā