Prasa jaunas un jaunas šķirnes

Gunta Bebre,  Priekuļu institūta pētniece, zinātņu doktore

 Pati jaunākā šķirne, kas nodota audzētājiem ir Imanta . 2008. gadā tā ir iekļauta augu šķirņu katalogā. Tā ir šķirne, kā mēs sakām, ar actiņām. ( Tik tiešām, no kuras puses aplūko tupeni, ir tāda sajūta, ka uz tevi raugās daudz mazu actiņu. LBL ) Domāta tā ir pārstrādei, jo cietes saturs ir virs 18%. Vēl ir divas jaunas šķirnes – vidēji vēlā Mandaga un vidēji agrā šķirne – Prelma . Tas nozīmē, ka mēs izdabājam visiem audzētājiem, lai būtu gan agrāka, gan vēlāka raža. Prelma ir mazmiltaina un Mandaga miltaina. Interese par jaunumiem ir šausmīgi liela. Cilvēki visu laiku prasa, kas jums jauns, kas ir jauns? Mēs pat nespējam tik daudz jauna radīt.

Raža būs, īpaši lielajiem audzētājiem, kas kaut ko dara pret lakstu puvi, jo tā šogad diemžēl atkal ir. Lai cik tas nebūtu dīvaini, nav kolorado vaboļu. Droši vien pateicoties vēsajām jūnija mēneša naktīm.

Par pieprasījumu runājot, cilvēka prasa galda kartupeļus, jo mums Latvijā pārstrāde, es neteiktu, ka ir gluži bērna autiņos, bet ļoti tuvu tam. Mums taču ir tikai 2 pārstrādes uzņēmumi ar salīdzinoši nelielām jaudām. Visu pārējo platību aizņem kartupeļi, kas pēc tam nonāk uz galda.

Ievestie kartupeļi nekādā gadījumā nav labāki, jo viņi ir vairāk migloti. Dienvidos veģetācijas periods ir garāks, līdz ar to pieaug miglošanu reizes. Mūsu kartupeļi viennozīmīgi ir garšīgāki !

Zināšanai – kastītē

Latvijas Augu šķirņu katalogā Priekuļos radītās kartupeļu šķirnes ir desmit.

Katalogā pati vecākā šķirne ir agrais dzeltenais, kas Latvijā tiek audzēts no 1962.gada.

Man, lūdzu, sarkano!

Ināra Pakalna , Z/s Piekalnes

 Mēs audzējam pamatā sēklai un kopējā platība ir 27 hektāri. Šķirnes ir septiņas. Pati jaunākā ir Romance. Ar ko viņa ir labāka? Ar to, ka daudziem patērētājiem vajag kartupeli sarkanā krāsā. Es to līdz šim nevaru saprast, jo tad, kad kartupeli nomizo, viņš tāpat vairs nav sarkans. Garša arī nav nekāda īpašā. Varbūt tas tāpēc, ka gaļa ir sarkanā krāsā.

Es domāju, ka raža šogad būs ļoti laba. Taču mēs nemaz maksimālo nevēlamies, jo ir vajadzīgs sēklas materiāls. Ja vēlēsimies visu pēc pilnas programmas, tad tā vairs nebūs sēkla. Audzēšanas tehnoloģijas esam atstrādājuši, jo problēmu mums nav. Es nesen lasīju, ka šogad ir trūcis sertificētas sēklas. Tā nav. Šis bija gads, kad daudziem audzētājiem sertificētā sēkla palika pagrabā.

Anda Rūtenberga, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības priekšsēdētāja

Šāds pasākums audzētājiem un interesentiem ir ļoti lietderīgs. Viņi iegūst informāciju par jaunumiem, dalās pieredzē. Tehniku diemžēl uz vienu dienu nav jēgas vest. Tā ir jāaptausta un jāredz darbā. Lielajās starptautiskajās izstādēs to visu var izdarīt, bet tās ilgts četras un pat piecas dienas.

Runājot par šī gada ražu, daudzi saka – tā būs laba. Es tik ļoti optimistiski neteikšu. Jo ir sausums un vējš, kas ļoti žāvē augsni. Dažos reģionos lietus ir līdzējis, bet daudzos lijis ir maz. Zemgale un Rīgas rajons ir cietuši diezgan. Es teiktu, ka raža būs vidēja.

Pagājušais gads mums rādīja, kas notiek, ja vienu nišu nolikvidē. Visi atceras, kas notika ar cukurbietēm. Tajā brīdī Zemgales pusē parādījās zemes ar vairāk nekā 600 hektāriem kartupeļu. Tie radās uz likvidēto cukurbiešu rēķina. Tiklīdz tirgū ienāk spēlētāji, kuriem nav lielas investīcijas, kas tikai mēģina pielāgoties, kas nepazīst šo tirgus nišu, tā sākas problēmas. To pierādīja pagājušais gads, kas beidzās ar lielu kartupeļu pārprodukciju. Cenas nokrita stipri zem pašizmaksas un izdzīvot bija grūti.

Lielais imports ir pamatā tam, kāpēc mēs organizējam šādus pasākumus, lai ēdājam pierādītu, ka Latvijā audzētam kartupelim tik tiešām ir šis īpašais smeķis. To man ir atzinuši arī tie ārzemnieki, kas pie mums ciemojas un nogaršo mūsu kartupeļus.