Jaunās rekomendācijas sniedz lielākas tiesības dalībvalstīm, nosakot līdzāspastāvēšanas prasības savā teritorijā, ņemot vērā to reģionālās un nacionālās īpatnības. Regulas projekts paredz veikt grozījumus direktīvā 2001/18 par ĢMO izplatīšanu vidē un tirgū, ļaujot dalībvalstīm noteikt aizliegumus un ierobežojumus ĢM kultūraugu audzēšanai savā teritorijā.

Jaunā iniciatīva nemainīs esošo ĢMO atļaujas izdošanas procedūru, kas arī turpmāk tiks balstīta uz zinātniskiem datiem, nodrošinot cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību.

Jaunās rekomendācijas aizstās pašlaik spēkā esošās 2003.gada rekomendācijas, kas nosaka vadlīnijas labas prakses un nacionālās stratēģijas izstrādei, lai nodrošinātu ĢM kultūraugu, konvencionālo un bioloģisko kultūraugu līdzāspastāvēšanu. Esošo rekomendāciju galvenais mērķis ir noteikt tādas līdzāspastāvēšanas prasības, lai konvencionālajos un bioloģiskajos kultūraugos ĢM kultūraugu piejaukums nepārsniegtu pieļaujamo 0,9% slieksni.

Pieredze, kas iegūta šo gadu laikā rāda, ka ne vienmēr 0,9% robeža ir pietiekoša, lai neradītu zaudējumus konvencionālo un bioloģisko kultūraugu audzētājiem, tā kā šiem tirgus dalībniekiem rodas zaudējumi pat gadījumos, kad ĢMO piejaukums ir zemāks par 0,9%.

Jaunās rekomendācijas nebūs juridiski saistošas, un dalībvalstis pašas varēs  izlemt vai jaunās prasības iestrādāt nacionālajā likumdošanā. Rekomendācijas būs elastīgākas un ļaus dalībvalstīm noteikt līdzāspastāvēšanas prasības, kas nodrošinās zemāku ĢMO piejaukumu konvencionālajos un bioloģiskajos kultūraugos vai pat pilnībā ļaus izvairīties no tā. Jaunās rekomendācijas arī paredzēs, ka dalībvalstīs varēs noteikt ĢMO brīvās zonas. Latvijas likumdošanā šobrīd ir iestrādāts mehānisms, kas ļauj pašvaldībām noteikt ĢMO brīvās zonas, taču šīs normas nav balstītas uz ES normatīvajiem aktiem.

Regulas projekts, kas veiks grozījumus direktīvā 2001/18, būs juridiski saistošs un ļaus dalībvalstīm noteikt ierobežojumus un aizliegumus ĢM kultūraugu audzēšanai, pamatojoties nevis uz zinātniskiem datiem un informāciju, kas skar cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, bet balstoties uz citiem apsvērumiem, piemēram – sociālekonomiskajiem. Šis lēmums nebūs jāsaskaņo ar EK, bet dalībvalstij būs jāinformē pārējās dalībvalstis un EK mēnesi pirms attiecīgās normas pieņemšanas.

Regulas projekts tiks pieņemts koplēmuma procedūras ietvaros Eiropas Parlamentā un Padomē.

Sagatavots pēc ZM informācijas.