Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā, kad tika atklāti 26 šīs slimības perēkļi vairākās reģionālajās nodaļās (Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes), Visplašāk bakteriālās iedegas bija izplatīta Zemgalē. Apkarot bakteriālo iedegu var vienīgi izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārtesošos kokus, tādēļ tika piemēroti ļoti strikti fitosanitārie pasākumi. 2008. un 2009.gadā tika atklāti tikai atsevišķi perēkļi Zemgalē.

Latvijai ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss uz šo organismu. Tas nozīmē, ka, lai Latvijā izplatītu bakteriālo iedegu saimniekaugus jāievēro papildus prasības, kā arī tiek veiktas regulāras pārbaudes dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu augšanas un audzēšanas vietās. (Bakteriālo iedegu saimniekaugi - augi, kuri var inficēties ar šo slimību: ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, vilkābeles, pīlādži, korintes, klintenes, cidonijas, pirakantas (ugunsērkšķi), mespili, stranvēzijas, eriobotrijas).

Ļoti svarīgi ir savlaicīgi konstatēt inficētos augus, lai pēc iespējas ātrāk veiktu atbilstošos fitosanitāros pasākumus un ierobežotu tālāku slimības izplatīšanos

Tādēļ, lai iespējami mazāk apdraudētu savu un apkārt esošos dārzus un neveicinātu infekcijas izplatīšanos, pamanot aizdomīgus simptomus uz bakteriālās iedegas saimniekaugiem, lūdzamnekavējoties informēt VAAD reģionālo nodaļu inspektorus.

Slimības apraksts

Bakteriālo iedegu infekciju izraisa baktērija Erwinia amylovora, kas viegli izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja un citu pārnesēju palīdzību. Inficēti var būt arī saimniekaugu ziedputekšņi, tādēļ īpaši viegli baktērija izplatās ziedēšanas laikā – ar apputeksnētāju kukaiņu palīdzību. Lieli izplatīšanās draudi ir arī siltā un mitrā laikā, kad baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Slimības pazīmes mēdz būt atšķirīgas atkarībā no gadalaika, un viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc droši apstiprināt bakteriālo iedegu infekciju var tikai laboratoriski. Pazīmes visizteiktāk novērojamas aktīvas veģetācijas laikā.

Bakteriālās iedegas raksturīgākie simptomi:

Ziedi: daži vai visi ziedi novīst, nomelnē, iet bojā, bet parasti nenokrīt un paliek pie auga.

Pumpuri un jaunie dzinumi: novīst, nobrūnē.

Lapas: lapu kāta un centrālā dzīslojuma nobrūnēšana.

Augļi: nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt.

Zari un stumbrs: slimība sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērijas pāriet uz lielākajiem zariem un izplatās uz galveno stumbru. Pavasarī augi izskatās kā deguši vai sala bojāti. Vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā. Zem tikko bojātas mizas koksne ir brūngansarkana.

Mitrā siltā laikā no bojātiem pumpuriem, ziediem, jauniem dzinumiem, mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums (eksudāts).

Ar bakteriālām iedegām slimi koki var pilnībā aiziet bojā vienas sezonas laikā

Slimības pazīmes ir viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc droši apstiprināt bakteriālo iedegu infekciju var tikai laboratoriski.

Veicamos fitosanitāros pasākumus bakteriālās iedegas atklāšanas gadījumā nosaka Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumi Nr.575 „Bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība”.

 Sagatavots pēc VAAD informācijas.