Ziemāju labības tika sētas izstiepti – ilgstoši, jo sējas darbus apgrūtināja lietus. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālisti apsekotajos laukos konstatējuši, ka rudzi, tritikāle, ziemas kvieši un ziemas mieži atrodas no divu lapu attīstības stadijas līdz cerošanas vidum. Iesēto ziemāju laukos parādījušās vairākas slimības, kaitēkļi un sadīgušas nezāles. Ziemāju labību sējumos augu saknes inficē sakņu puves, sakņu puvju izplatība ir lielāka laukos, kur netika ievērota augu maiņa un iesēta nekvalitatīvi kodināta sēkla vai lauks ir pārlieku mitrs. Dažviet oktobra vidū ziemas rudzu sējumos izplatījās brūnā rūsa, tā izplatību turpinās arī novembrī. Vairākos novados septembra beigās ziemas kviešu sējumos sāka izplatīties lapu pelēkplankumainība, ja novembris būs silts un lietains, lapu pelēkplankumainības attīstība un izplatība palielināsies.

Oktobrī un novembrī visos Latvijas reģionos sabiezinātos rudzu, tritikāles, ziemas kviešu un ziemas miežu sējumos izplatīsies graud­zāļu miltrasa. Saulainajās dienās jaunās, sulīgās labību lapas izgaršoja labību spradži, tie bojāja augus tikai lauku malās, bojājumi ir maznozīmīgi. Labību sējumos augus turpinās bojāt labību melnās stiebrmušas kāpuri, tie nograuž augu dzinumus, tā samazinot produktīvo stiebru skaitu – ražu. Ja novembris būs pietiekami silts, labību laputis sadēs lielu daudzumu olu ziemāju labībās, bet ievu auzu laputis sadēs olas uz ievu pumpuriem. Atsevišķās vietās graudu noliktavās, kur tika ievietoti mitri graudi, iemitinājies graudu smecernieks – kāpuru attīstībai nepieciešams mitrums virs 12%. Nepatīkamus perēkļus veido miltu ērces un labību kodes.

Ziemas rapšiem ir lapu rozetes un stublāja attīstības stadija, pamazām parādās arī slimības. Sējumos augu saknes nedaudz bojā fomozā sakņu kakla puve, lapas – neīstā miltrasa. Krustziežu sausplankumainība inficē 4–100% augu, lielāka infekcija konstatēta Vidzemes, Zemgales, Vidusdaugavas un Kurzemes reģionā, Latgalē inficēti 4–10% augu. Vairākos reģionos uz ziemas rapšu lapām barojas alotājmušas un krustziežu zāģlapseņu kāpuri, tie bojājuši 0,1–10% augu, bojājumu pakāpe ir zema. Daudzus ziemas rapšu laukus iecienījuši gliemeži, sējumi vairāk cieta mežmalās un grāvmalās.

Augļu un dārzeņu glabātavās jānodrošina optimāla temperatūra, nepieciešamais mitruma režīms un ventilācija. Ilgstošai uzglabāšanai vēlams ievietot tikai veselīgus dārzeņus. Novāktajos burkānu un galda biešu laukos daudzviet konstatēts ievērojams daudzums gliemežu oliņu. Burkānu mušas kāpuri turpinās dzīvot un baroties arī no lauka novāktajos burkānos, tāpēc uzglabāšanas periodā jāseko līdzi burkānu fitosanitārajam stāvoklim glabātavās.

Noliktavās grauzēju izķeršanai jāuzliek slazdi vai saindētas ēsmas, tās regulāri jāpārbauda un jāpapildina. Lai saindētajām ēsmām nepiekļūtu mājdzīvnieki, tās jāieliek caurulēs ar mazu diametru.

Augļu dārzos pēc ražas novākšanas vēl nav iestājies miera periods, un ar steigu jāsavāc visi puvju, kaitēkļu bojātie augļi (šajā veģetācijas periodā augļus krietni bojāja puves). Jāsagrābj nobirušās lapas, tās jāsaliek komposta kaudzē vai jāierok dziļi zemē. Daudzviet pēc ražas novākšanas un lapu nobiršanas kokos karājas sapuvuši augļi, kas vēlāk nomelnē, iežūst un mumificējas. Rudenī no zariem obligāti jānokrata mumificējušies āboli, bumbieri, plūmes, ķirši. Mūmijas jāaizvāc no dārza, lai mazinātu augļu pūšanu nākamajā gadā. Jāizgriež arī augļzariņi, uz kuriem redzama šīs puves bojātā brūnā mīkstā miza. Arī no šādiem mizas bojājumiem puve pavasarī var pāriet uz ziediem un mazajiem augļaizmetņiem. Dārzos, kur nobirušās lapas nav iespējams savākt, tās bagātīgi jānosmidzina ar 5% karbamīda šķīdumu. Apstrāde ar karbamīdu jāveic vēlu rudenī, lai tas neiedarbotos kā slāpekļa mēslojums, bet veicinātu ātrāku lapu sadalīšanos. Iestājoties vēsam laikam, ziemai, no augļu koku stumbriem jānoņem kaitēkļu ķeramās jostas un jāsadedzina kopā ar tur ielīdušajiem ziemojošajiem kaitēkļiem. Iepriekšējā vasarā visos Latvijas reģionos lielākā daļa ķiršu slimoja ar kauleņkoku lapbiri un pelēko puvi jeb ķiršu mēri. Apdobju smidzinājums ar karbamīdu palīdzēs atbrīvoties no postošās ķiršu slimības – lapbires. Šī sēne pārziemo nobirušajās lapās. Rudenī pēc lapu nobiršanas ķiršu kokus vēlams nosmidzināt ar kādu varu saturošu fungicīdu. Ķiršu un plūmju kaitēkļi – ķiršu muša, tinēji un zāģlapsenes – ziemo turpat augļu koku apdobēs, tādēļ tās rudenī jāuzrok vai jārušina, lai traucētu kaitēkļiem attīstīties. Augļu dārzos, kas ierīkoti ūdenstilpņu tuvumā, augļu kokiem jāveic aizsardzības pasākumi pret ūdensžurkām un pelēm. Jāraugās, lai augļu koku apdobēs nebūtu nezāļu sēklu, jo nezāļu sēklas pievilina grauzējus. Apdobju slejās nevajadzētu atstāt arī daudzgadīgās nezāles – zirgskābenes, pienenes, dadžus utt. –, jo to saknes labi garšo grauzējiem. Ziemas periodā šie kaitēkļi ir aktīvi un var nograuzt augļu koku saknes un stumbra pamatnei mizu. Lai novērstu grauzēju kaitīgumu, jāuzliek grauzēju izķeršanas lamatas vai saindētas ēsmas.

Vairākās vietās ziemošanas periodā augļu koki cieš no sala un saules apdeguma, ļoti jutīgi ir saldie ķirši. Saules staru iedarbības rezultātā augļu kokiem veidojas apdeguma brūces, un tajās var iekļūt sudraboto lapu slimības infekcija un citas slimības. Sudraboto lapu slimība ir viena no trupju izraisītajām slimībām, to sauc par violeto sīkpiepi. Lai februārī un martā augļu koku stumbri mazāk ciestu no sala un saules apdegumiem, tos vēlams nokaļķot vēlu rudenī. Ja kaļķi noskalojis lietus, to atjauno februārī.

Visos Latvijas reģionos konstatēti ābeļu dārzi, kur koku stumbrus un zarus klāj sūnas un ķērpji. Sūnu no stumbra mitrā laikā var nokasīt ar asu birsti vai rudenī pēc lapu nobiršanas augļu kociņi jānosmidzina ar 5% dzelzs vai vara vitriola šķīdumu.

Aveņu dārzos vēlams uzrušināt augsni apdobēs, tā tiks traucēta augsnē ziemojošo kaitēkļu – aveņu vaboles un aveņu smecernieku –
ziemošana. Rudenī ap pumpuriem var parādīties violeti brūngani plankumi, tas liecinās par aveņu mizas plaisāšanas infekciju –
inficētie dzinumi jāizgriež. Aveņu dzinumus var inficēt arī aveņu iedegas. Lai ierobežotu sēņu ierosinātās slimības, pēc lapu nobiršanas krūmogulājus vēlams nosmidzināt ar varu saturošu fungicīdu.

Ogulāju stādījumos, kur bija izplatījusies ērkšķogu Amerikas miltrasas infekcija, rudenī jāizgriež inficētie iekaltušie viengadīgo dzinumu gali. Izgrieztie zari un zaru gali jāsavāc un jāiznīcina. Lai dārzā neiekļūtu meža dzīvnieki un nebojātu augļu kociņus, savlaikus jāsalabo žogi vai kociņu stumbri jānosien ar skujām, niedrēm, papi vai kādu citu materiālu. Stumbru apsiešanai labi noder sarkanīgie tīkla maisi – tie stirnām rada satraukumu un tās negrib tuvoties dārzam. Stumbrus var apstrādāt arī ar grauzējus atbaidošu līdzekli, ko var iegādāties dārzkopības veikalos.

Novembrī VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv vēl būs informācija par kaitīgo organismu izplatību reģionos, jo novembrī to būtiska izplatība sējumos nenotiek. Arī ziemas periodā visās VAAD reģionālajās nodaļās prognožu speciālisti interesentiem turpinās sniegt konsultācijas lauksaimniecības kultūraugu slimību un kaitēkļu noteikšanā un informēs par ierobežošanas pasākumiem.