Viena trešdaļa cilvēces barības resursu ir atkarīgi no augu apputeksnēšanās, un lielākā daļa augu tiek apputeksnēti tieši ar bišu palīdzību.  Arvien vairāk bites Latvijā neatgriežas stropos, ar vien nopietnāki kļūst kultūraugu miglošanas likumu pārkāpumi.

Latvijas Biškopības biedrības organizētās diskusijas mērķis bija veicināt biškopju, lauksaimnieku un plašākas lauku sabiedrības izpratni par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumu ievērošanas nepieciešamību, kā arī informēt par likuma pārkāpumu negatīvajām sekām uz bitēm, citiem apputeksnētājiem, dabu kopumā un lauku iedzīvotājiem.

Diskusijā piedalījās Inese Margēviča, Augu aizsardzības departamenta direktore (VAAD), Raivis Grosbārdis, VAAD galvenais inspektors, Mg.med.vet. Ineta Eglīte, Latvijas Biškopības biedrības pētniece – veterinārārste, Dr.biol. Māris Strazds, Latvijas Universitātes pētnieks, Mg.agr. Māra Kilēvica, augu aizsardzības speciāliste, fitopataloģe, Artūrs Grudovskis, graudkopis-biškopis, zemnieku saimniecības „Lielvaicēni” īpašnieks, Arnis Burmistris, graudkopis, zemnieku saimniecības ”Vilciņi” īpašnieks, Rudīte Pūkaine, Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijas pārstāve.

Armands Krauze, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs: ”Manuprāt, diskusija bija veiksmīga. Tika runāts ne tikai par biškopjiem un lauksaimniekiem, bet plašāk – kā nelikumīga lauku miglošana ietekmē arī citus apputeksnētājus, putnus, dzīvniekus un visu apkārtējo vidi. Tas ir tikai sākums. Esam devuši veiksmīgu startu, bet ir jāturpina par šo tēmu runāt. To atzina ikviens diskusijas dalībnieks. Mēs runājām par savstarpēju sadarbību starp biškopjiem un lauksaimniekiem, bet ir svarīgi ievērot arī likumus. Ja augu aizsardzības līdzekļu lietotājs pārkāpj likumdošanu un no tā cieša daba, tai skaitā arī bites, par to ir jāsaņem sods un tas šodien var būt pat 100% platību maksājumu noņemšana. Bet galvenais mērķis nav draudēt ar sodiem, bet gan veicināt situācijas izpratni un panākt to, lai visi lauksaimnieki miglotu savus laukus likumīgi, jo līdz šim ikviens latvietis ir lepojies ar to, ka dzīvo tīrā vidē un patērē tīrus produktus, un mēs vēlamies, lai tā tas arī paliktu, domājot gan par dabu, gan par cilvēka veselību.”

Absolūti visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijā notiek arī nelegālo pesticīdu tirdzniecība un tas ir drauds Latvijas lauksaimniecībai. Preperāti, kas nav reģistrēti, nav pārbaudīti un netiek lietoti likumīgi rada postījumus dabai, nodara kaitējumu pašiem lietotājiem un citiem iedzivotājiem. Savukārt melnais tirgus nes ekonomiskus zaudējumu.

Diskusijas laikā izskanēja dažādi viedokļi, tomēr tika rasta vienošanās un kopēja sapratne, ka AAL aprites ķēdē visi iesaistītie ir jāizglīto un visiem kopīgi ir jāveicina savstarpēja komunikācija.

Armands Krauze

Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs

Tālr.:  29591933

www.strops.lv

www.medus.lv